Mežs

2. maijā sākas meža ugunsnedrošais periods

Visā valsts teritorijā ar 2. maiju tiek noteikts meža ugunsnedrošais laikposms.* Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.

„Ugunsdrošības  noteikumos”** ir noteikts, ka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā nosaka Valsts meža dienests.

Meža ugunsnedrošajā laikposmā, šogad tas ir no 2. maija,  uzturoties mežā, visiem iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.

 Uzturoties mežos un purvos aizliegts:

• nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;

• kurināt ugunskurus (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas);

• atstāt ugunskurus bez uzraudzības;

• dedzināt atkritumus;

• braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;

• veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Līdz ar meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos, Valsts meža dienests organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos. No šiem torņiem tiek novērots mežs, un, ja virs koku galotnēm var redzēt dūmus, tad ir iespējams noteikt kurā vietā deg mežs. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta struktūrvienību, netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai netiktu maldināti ugunsnovērošanas torņu dežuranti un lai netiktu izsludināta viltus trauksme.

 Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.

Šogad pavisam ir reģistrēti 140 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību  109.6  hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 55.01 hektāru platībā. Lielākā daļa šo ugunsgrēku ir dzēsti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta spēkiem. Visvairāk meža ugunsgrēku ir reģistrēti Latgales pusē – pavisam 50, ar kopējo platību 73,8 hektāri. Pierīgā ir bijuši 48 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā platība ir 58,73 hektāri.  Šajā pavasarī sniegs nokusa agri, to apstiprina arī ļoti lielais kūlas ugunsgrēku skaits, un tas pastarpināti ir iemesls salīdzinoši lielajam skaitam meža ugunsgrēku, jo lielai daļai no tiem izcelšanās iemesls ir degoša sausā zāle.

2015. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 704 reizes 539.8 ha platībā. Visvairāk dedzis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā - 312 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 358.67 ha. Savukārt vismazāk dedzis Ziemeļaustrumu virsmežniecībā- 16 reģistrēti meža ugunsgrēki ar kopējo platību 4.85 ha.

Piezīmes: * 2016. gada 25. aprīļa Valsts meža dienesta rīkojums Nr. 50.

** Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi” (17.02.2004. MK noteikumi Nr. 82) 29. punkts nosaka, ka meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā valsts teritorijā.