Citi biznesi

Kūdras ieguvēji tiekas ar vides aizsardzības sektoru

AgroPols
10.10.2014

Lielsalas purvā Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas vadošie darbinieki 9. oktobrī uzaicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, ministru Romānu Naudiņu un ar dabas aizsardzību saistītās organizācijas apskatīt, kā notiek kūdras ieguve vienā no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves purviem un pēc tās veiktā rekultivācija - izstrādāto vietu atjaunošana.

Pēc šogad no 25. līdz 29.augustam notikušā Starptautiskā Kūdras tehnoloģiju simpozija, kas bija veltīts būtiskākajiem kūdras ražošanas tehnoloģiju jautājumiem un kūdras produktu izmantošanai dažādiem ekonomiskiem mērķiem, kurā tika skarti virkne jautājumu par kūdras nozares nākotni Eiropā, 2.oktobrī Mālpilī notika apaļā galda diskusija „Kūdras nozares nākotne un stingrās vides prasības”. Iniciatori šai diskusijai bija Latvijas Kūdras ražotāju asociācija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Uz diskusiju bija ieradušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministrs Romāns Naudiņš un Dabas aizsardzības departamenta vadošie darbinieki, vadošie pārstāvji no Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts vides dienesta, Vides Konsultatīvās padomes, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Latvijas Ornitologu biedrības, kā arī vides eksperts Māris Olte un Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas pārstāvji.

Pirmo reizi tika sapulcinātas vienkopus visas Latvijā esošās dabas aizsardzības organizācijas un atbildīgie valsts institūciju darbinieki, lai spriestu par ļoti būtisku kūdras ražošanas nozares jautājumu – kā iegūt kūdru un vienlaikus saudzēt dabu. Diskusijas gaitā klātesošie pārrunāja gan dažādus ietekmes uz vidi novērtējuma gadījumus, gan to kā kūdras izmantošana enerģētikā palīdzētu sakārtot teritorijas, gūt ekonomisku labumu un nonākt pie purva rekultivācijas. Tāpat tika pārrunāts tas, kur nonāk kūdras nozares nomaksātais dabas resursu nodoklis, un kā to lietderīgi novirzīt ar purvu rekultivāciju saistītiem pētījumiem un vadlīniju izstrādei.

Diskusijas rezutlātā klātesošie vienojās, ka kūdras ieguves nozares nākotne būs ievērojami skaidrāka, pirmkārt, pēc Latvijas purvu biotopu kartēšanas, kas ļaus saprast, kādi purva un meža biotopi sedz kūdras atradnes. Otrkārt, pēc purvu izmantošanas stratēģijas izstrādes, kurā tiks noteikts, cik daudzās kūdras atradnēs kūdru dēļ to sedzošajiem biotopiem nedrīkst iegūt un kurās ieguvi atļaut. Treškārt, ir nepieciešams pārskatīt tos Ministru kabineta noteikumus, kuri ieguvi neatļauj pat tādos gadījumos, kā piemēram, degradētā purvā, kura grāvju malās aug aizsargājams augs gada staipeknis, kurš tur neaugtu, ja purvs nebūtu bijis nosusināts un līdzīgās situācijās.

Pēc šīs diskusijas tās dalībniekiem tika piedāvāts apskatīt izstrādē esošu kūdras purvu un tālāko kūdras pārstrādi. Bez jau minētajiem diskusijas dalībniekiem ekskursijā uz Lielsalu purvu piedalījās arī pārstāvji no Vides aizsardzības kluba, Baltijas Vides Foruma, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Dabas fonda un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas.

Lielsalu purvā SIA "Pindstrup Latvia" - lielākais kūdras ieguves uzņēmums Latvijā, iegūst kūdru aptuveni 700 ha platībā un sezonas laikā nodarbina aptuveni 800 darbiniekus. Vairākos kūdras ieguves laukos dārzkopībā izmantojamās kūdras slānis ir izstrādāts un platībās tiek pakāpeniski atjaunota veģetācijas sega, lai lauki atkal kļūtu par vietām, kur veidojas purvs un uzkrājas kūdra. Uzņēmums vēlas iegūt papildus 140 ha, kas nodrošinātu esošos ieguves apjomus un esošo darba vietu skaitu vēl aptuveni 40-50 gadus. Tomēr šī papildus platība robežojas ar aizsargājamu teritoriju 6636 ha lielajiem Stiklu purviem. Šobrīd tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums un vēl nav zināms, vai lēmums būs pozitīvs un ieguve tiks atļauta. Ir vēl vairāki līdzīgi gadījumi, kad stingro vides aizsardzības prasību dēļ ieguve netiek atļauta.

Izbraukuma noslēgumā dalībnieki apskatīja substrātu rūpnīcu Baložos, kur no kūdras tiek iegūts produkts ar augstu pievienoto vērtību - substrāts, kurš tālāk tiek eksportēts uz vairāk kā 60 pasaules valstīm.

Latvijas Kūdras ražotāji uzskata, ka ir svarīgi ievērot Eiropas Savienības biotopu direktīvas prasības un vienlaicīgi ir jārod iespēju radīt labumu Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai - darba vietu un nomaksāto nodokļu veidā. Tādēļ līdzīgas diskusijas tiks organizētas arī turpmāk.

Informāciju sagatavoja Ilze Ozola, Latvijas Kūdras ražotāju asociācija.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana