Otrā problēma ir tā, ka esošais pašvaldību finansēšanas modelis ir pilnīgi absurds. Kā, piemēram, Rēzekne, kura saņem naudu no Izlīdzināšanas fonda, var būvēt nevienam nevajadzīgu SPA, bet Ādažiem, kuri tai pašā laikā iemaksā Izlīdzināšanas fondā, nepietiek naudas, lai uzbūvētu skolas piebūvi, lai bērni varētu iet uz skolu? Tātad, šai sistēmā kaut kas nav kārtībā. No vienas puses pašvaldības nespēj veikt savas funkcijas, bet no otras puses tērē naudu kaut kādām jocīgām lietām!

Risinājums būtu pilnībā atteikties no Izlīdzināšanas fonda, no kaut kādiem kritērijiem, kur nauda šajā fondā vienkārši tiek iemaksāta. Naudu tajā būtu jāiemaksā tikai kādu mērķdotāciju veidā, visticamāk tieši no valsts budžeta, lai mērs par naudu, ko saņem no šī fonda, nevarētu izdomāt sev uzbūvēt SPA. Šai naudai būtu jānonāk konkrētu funkciju izpildei – skolām, veselībai, ceļiem – un nekam citam.”

Otrs jautājums, kas eksplodēs jau nākamgad, ir problēma ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN): „Šobrīd kadastrālās vērtības piegumam ir noteikts moratorijs līdz 2025. gadam un nav skaidrs, ko valdība par to domā turpmāk – tas tiks pagarināts vai nē, vai tas tiks atcelts un iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksājums par nekustamo īpašumu? Un būs situācija, ka pie esošā risinājuma situāciju atrisināt tiks uzgrūsts uz pašvaldību pleciem. Pēc esošā regulējuma NĪN likmi savā teritorijā var noteikt pašvaldība, līdz ar to Jūrmalā tā praktiski nav nekāda, bet Rīgā NĪN ir ļoti augsts. Uzskatu, ka tā tam nevajadzētu būt. Nodokļu likmei visā valstij būtu jābūt vienādai, un noteikti jābūt neapliekamajam minimumam – par vienīgo mājokli NĪN nevajadzētu būt nekādam visā Latvijā. Tā ir mana dziļākā pārliecība. Brīnos, ka mūsu „sarkanie” – progresīvie, kuri tā iestājas par vienlīdzīgumu un taisnīgumu, nerisina šo jautājumu, kas valdībai būtu jārisina, jo 2025. gads tuvojas un šajā sakarā būs lieli jautājumi”.