CukurGrauds

Cukurbiete: pirms ES sliekšņa

Cukurbiešu masa, tātad raža šoruden ir laba - vidēji 40 t/ha. Manā zemnieku saimniecībā Ivullas - aptuveni 42 t/ha. Toties cukura saturs bietēs ievērojami zemāks nekā 2002. gadā apmēram par 1,5%, un tas nozīmē diezgan daudz. Līdz oktobrim vāktajām bietēm cukura saturs ir ap 16%.
Cukurbietes sākām piegādāt Jelgavas cukurfabrikai 10. septembrī. Latvijas cukurfabrikas parasti strādā līdz Ziemsvētkiem, tāda ir uzņēmumu jauda.
Izskatās, ka šogad būs daudz C kvotas vai lieko biešu. Cukurfabrikas mums jau neoficiāli pateikušas, ka C bieti neņems. Te nevaram neko pārmest, jo mūsu savstarpējie šāgada līgumi uzņēmumam neliek to darīt.
Jādomā, kā audzētājiem atrast savu izeju. Mēģinājām izpētīt, kas notiek Baltkrievijā. Taču izrādās, ka tur lauksaimnieki apsējuši lielākas platības nekā iepriekš un arī cukurbiešu raža padevusies labāka nekā mums. Baltkrievi gan sola, ka reāli varētu nopirkt mūsu bietes decembrī. Bet tas ir pārāk liels risks.
Ja runājam par cenu: pērn lietuvieši arī veda savas bietes uz baltkrievu cukurfabrikām, bet šogad, izrādās, tur sola maksāt par USD 10 mazāk kā pērn. Diez vai tad būtu lietderīgi pārdot, jo izdevumi var izrādīties lielāki par ieņēmumiem.
LCAA cukurbiešu audzētājiem jāpaskaidro, ka šogad nevar likt īpašas cerības uz eksportu. Tāpēc jādomā, kur likt lētās bietes. To būs diezgan daudz, mums pašiem šķiet - ap 30-40 tūkst. t. Tie gan vēl nav oficiāli dati, tikai pašu audzētāju aplēses.
Jāmeklē izeja: vai nu bietes pārdot lopbarībai, vai atdot meža zvēriem. Tāda pieredze ir arī Eiropā. Ja nu nekas neiznāk, tad atstāt nenovāktas, lai nerodas pārmērīgi zaudējumi. Domāju, katram audzētājam jāmeklē individuālas iespējas, jāatrod saimnieki, kam bietes tomēr vajadzīgas.
Kas neapmierina zemniekus
Ir trīs savstarpēji saistīti jautājumi: pirmkārt, pārāk ievilkās samaksa par pērnajām cukurbietēm; otrkārt, zaudējumi, kas radās C kvotas biešu daļējas samaksas dēļ, treškārt, šī rīcība kaitē nozares un katras biešu audzētāja saimniecības attīstībai.
Jā, bez šaubām, mēs labi zinām, ka šāgada līgumus ar cukurfabriku vairs ietekmēt nespējam. Taču Jelgavas cukurfabrika joprojām nav izpildījusi pašu līgumsaistības. Par 2002. gada C kvotas bietēm bija vienošanās - un tas apstiprināts savstarpējā līgumā -, ka cukurbiešu audzētājam maksās 3,30 Ls/t. Kā esmu informējis jau iepriekš, mums samaksāja tikai 1,30 Ls/t. Mēs uzturam savu prasību, lai tiktu samaksāts. Cukurfabrikas atbilde arvien ir tikai viena - cukurs uzņēmumam radījis zaudējumus, tādēļ nolīgto summu nav iespējams izmaksāt. Esam lūguši, lai mums uzrāda dokumentus, kas pierāda šos zaudējumus. Tas netiek darīts, mūs vienkārši nedzird.
Savus zaudējumus par pagājušā gada C bietēm zinām - tās bija 68 tūkst. t, tātad Ls 136 tūkst. Mēs saprotam, ka tādi zaudējumi varēja rasties. Bet kamēr par to nepārliecināsimies, uzturēsim savu prasību, lai samaksā līgumā noteikto.
Nevienam nepatīk neskaidrība. Kopš 10. septembra vedam uz cukurfabriku bietes, bet vēl nezinām, vai līdz jaunajam gadam par piegādāto maksās. Pēc līguma līdz nākamajam gadam jāsaņem 60% samaksas. Taču daļu naudas zemniekiem vajag jau tagad, lai iegādātos resursus nākamajai sezonai. Runāju ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Blumbergu, viņš solīja, ka līdz 15. oktobrim kaut ko maksāšot. Cik tas būs: 10%, 15% vai divdesmit? Varbūt visus 60% dabūsim 30. decembrī? Bet jāstrādā ir šodien.
Pašlaik (oktobra sākumā - red.) ir tā: asociācijai, tiekoties ar Jelgavas cukurfabrikas vadību, nākas uzklausīt tās problēmas un žēlabas. Zemnieks šajā uzņēmumā tikpat kā netiek uzklausīts. Piemēram, par cukurbiešu cenu man radies iespaids, ka cukurfabrika nemaz nedomā, kā samaksāt ES noteikto summu, bet kā ērtāk izvairīties to darīt.
Vai nolīgums kaitē cukurfabrikai?
Tagad galvenais ir nozaru nolīgums. Lai to izstrādātu, pieņemtu un līgums kalpotu savstarpējam darbam, nemaz nav atlicis daudz laika. Tas jāpieņem šogad, lai martā varam slēgt ar cukurfabriku savus mazos līgumus. Bet… nākamā gada biešu cena nav zināma. Mēs saprotam tā: ja no uzņēmuma puses netiks atzīta ES likumdošana, tad jelgavnieki Eiropas brīvajā tirgū savu cukuru, kas ražots no lētākas izejvielas, vienkārši nevarēs pārdot, jo pārējie uzņēmumi Jelgavas cukurfabriku sūdzēs tiesā.
Nesaprotu vienu: kāds ļaunums cukurfabrikai var celties no nozaru nolīguma, kas paredzēts, lai sakārtotu visas lietas? Vai, piemēram, ir radies kāds ļaunums no tā, ka sakārtots cukurbiešu audzētāju reģistrs? Tāpēc cukurfabrikas pretestība nav īsti saprotama.