CukurGrauds

Rapšu audzētāji nežēlojas

Ziemas rapšu šogad tikpat kā nebija, jo 95% šīs kultūras bija iznīkuši. Zemnieki pārsēja ziemas šķirnēm paredzētās platības ar vasaras rapšiem. Kā zināms, ziemas rapši dod augstāku sēklu ražu. Bet neko darīt, audzētāji cerēja uz vasaras rapšu birumu. Un lauki jūlijā tiešām rādīja, ka raža varētu būt 3-3,5 t/ha. Kuri paguva rapšus nokult pirms augusta lietavām, pārliecinājās, ka raža tiešām ir tik branga. Bet vētra un gandrīz mēnesi ilgstošais pūdētājs cerībām uz labo ražu pamatīgi ierieba.
Vai šoruden zemnieki iesējuši ziemas rapšus? Kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža stāsta, ka līdz oktobra trešajai nedēļai apsēti aptuveni 20 tūkst. ha rapšu. Tas ir vairāk nekā pērn. Tātad rapšu audzētāji nav pārdomājuši, kaut arī pēc minētajām grūtībām būtu pamats to darīt.
Rapšu kopraža, raža, kvalitāte
Edgars Ruža informēja: "Vēl mūsu sabiedrībā nav apkopoti visi dati, taču jau zinām, ka gandrīz visi rapšu lauki ir novākti. Vēl dzirdu, ka Latgalē dažs zemnieks tikko beidz kult. Taču tas nenozīmē, ka vēlāk vāktie rapši būtu sliktas kvalitātes. Jāņem vērā tas, ka šopavasar rapši tika vēlāk sēti, tātad vēlāk arī sēklas nogatavojās. Tādējādi zudumi bija salīdzinoši mazāki tad, ja tos vāca pēc lietavām. Visumā sēklu kvalitāte rādās būt samērā laba.
Īpaši daudz sēklu vēl glabājas saimniecībās, kurās ir kalšu kompleksi - tostarp klētis un graudu torņi. Šie zemnieki var domāt, ko darīt, un nogaidīt.
Rapšu sēklu kopraža lēšama aptuveni 25 tūkst. t, līdzīgi kā pērn. Tomēr 2002. gadā bija lielākas sējumu platības. Vidējā raža ir aptuveni 1,5 t/ha. Ne jau tāpēc, ka vasaras rapši, bet laikapstākļu dēļ. Piemēram, Zemgalē pirms vētrām un lietiem kūla pāri par 3 t/ha.
Ar sēklu kvalitāti šogad ir īpatnēji. Izņemot Zemgali, citos novados pēc lietavām kultie rapši bija sausāki, jo vēlāk nogatavojās. Zemgaliešu sausie rapši, sausumā kultie, aizgāja eksportam, bet pēc lietiem Zemgalē kūla pa ūdeni. Slapjās sēklas nebija iespējams izkaltēt, kaltes vienkārši aizvērās. Zemnieki kūlumu turēja mašīnās, sabērumos, kā nu kurš varēja. Ar rapšiem vispār ir tā, ka sēklu kvalitāti maz kas var ietekmēt. Tikai tad, ja sēklas ilgstoši tur mitras. Tā iznāca Zemgalē, kur sēklu bija daudz un ļoti slapjas, ar 20% mitrumu. Normāli šis mitruma saturs ir 8%. Un tik lielu daudzumu, kā zemgaliešiem, nebija iespējams pienācīgi izkaltēt."
Tāpēc kooperatīvajai sabiedrībai tik svarīgs bija Elejas kalšu un noliktavu komplekss. Tagad tas darbojas, taču ražotni nevarēja laikus atklāt. Šīs kavēšanās iemesls bija ierēdņu tūļāšanās, analizējot it kā Latraps dzīvotspējas trūkumu - par to AgroPols informējis vairākkārt.
"Zemniekiem rapšus vienkārši nebija kur likt," E. Ruža pukojas, "neviens cits arī sēklas nejaudāja paņemt pretī. Mūsu kooperatīva biedru 250 saimniecībās tikai aptuveni desmit saimniekiem ir graudu kaltes. Tāpēc jau cīnījāmies par Elejas kompleksu. Graudus daudzi vēl spēj izkaltēt, bet rapšus gan ne…"
Rapšu un kviešu eksports
Ar Latraps biedru audzētajiem kviešiem un rapšu sēklām uz ārvalstu tirgiem devušies jau divi kuģi. Eksportam pārdots 6000 t rapšu un vairāk nekā 9000 t kviešu. Sabiedrībai noslēgti līgumi par 20 tūkst. t kviešu un 10 tūkst. t rapšu sēklu pārdošanu eksportam. E. Ruža rēķinājis, ka šos līgumus izpildīs, bet šķiet, ka pārdošot vairāk nekā nolīgts, jo krājumu pietiekot.
Ārējais un iekšējais tirgus
"Domāju, ka atlikušo rapšu daudzuma pārdošanā arī nav gaidāma aizķeršanās, jo pieprasījums pēc rapšu sēklām ir liels, tas nemazinās. Turklāt cenas ir izdevīgas. Mēs varētu eksportēt vēl, bet…" Latraps izpilddirektoram nepatīk neizlēmība.
Proti, nav zināms, kas turpmāk notiks ar biodīzeļdegvielas ražošanu. Biodegvielas ražošanas programma gan izstrādāta, taču tā iegūlusi valdības atvilktnēs.
"Man netīk uzklausīt Skujiņa (Naukšēnu SIA Delta Rīga izpilddirektors Visvaldis Skujiņš - red.) un citu Latvijas ražotņu vadītāju pārmetumus, ka Latraps tikai eksportē un nekas cits to neinteresē. Mēs ļoti labprāt pārdotu rapšu sēklas savējiem, bet audzētājam ir jāsaņem atbilstoša cena. Ja valdības līmenī joprojām neko neizlems, ja kavēsies šo programmu pieņemt, mums atkal nāksies rapšus eksportēt. Un tā vietā, lai Skujiņš pārstrādātu 7000 t, varēs pievārēt tikai 1000 tonnu. Ja zemnieks par lētāku cenu tomēr rapšus pārdotu Naukšēnu ražotnei, viņš ciestu zaudējumus nesakārtoto likumu dēļ," E. Ruža ir stipri neapmierināts un nobažījies.