Laidiens no arhīva:

Laidars

Piensaimnieki gatavojas Eiropas konkurencei

Marģers Rava, AgroPols
13.11.2003

Pievienotie dokumenti

piena_tab.doc
piena_tab.doc
Pašlaik Eiropas Savienības (ES) atzītie piena pārstrādes uzņēmumi ar tiesībām eksportēt produkciju uz ES valstīm ir šādi: SIA Margota, a/s Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks, Limbažu piens, Tukuma piens, Valmieras piens, Preiļu siers. Šīs tiesības ir arī Bauskas piena Stelpes pienotavai un p/s Pampāļi, taču abi uzņēmumi pašlaik preci neeksportē.
Pēc nākamā gada 1. maija šo atļauju īpašnieki, produktus izvedot uz ārvalstīm un pārdodot ārpus ES, savas eksporta subsīdijas saņems. Jādomā, tiem piebiedrosies arī daži citi, kas saskaņā ar Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu pagaidām eksportē preces uz Lietuvu un Igauniju, kā arī uz Krieviju. To dara a/s Talsu piensaimnieks un Jaunpils pienotava. Talsnieki jau kārto dokumentus, lai saņemtu ES eksporta atļauju. Domāju, līdz nākamā gada maijam viņi to saņems. Izmantojot SAPARD līdzekļus, pārbūvēta pienotava. Tāpat ES prasībām sakārtojas a/s Smiltenes piens; arī šā uzņēmuma mērķis ir iegūt ES sertifikātu. Pēdējos gados arī Blomes un Raunas pienotavas kļuvušas par smilteniešu ražotnēm. Šo uzņēmumu kaimiņi ir a/s Rankas piens un Cesvaines piens. Arī rancēnieši realizē SAPARD projektu, ieguldot naudu modernizācijā. Ražošanu attīsta Cesvaines pienotava.
Lielo uzņēmumu koncentrācija
Mūsu pirmais lielo uzņēmumu sešnieks ir a/s Rīgas Piensaimnieks, Rīgas piena kombināts, Tukuma piens, Preiļu siers, Valmieras piens un Limbažu piens. Kā jau minēju, paplašināšanās veikta a/s Talsu piensaimnieks, Smiltenes piens, Cesvaines piens. Latgalē bez Preiļu siera labi strādā Lazdonas piensaimnieks, Krāslavas piens.
Tagad Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) biedri ir 20 uzņēmumi. No valstī pārstrādei iepirktā piena tie pārstrādā 90%.
Latvijas piena produkti ārzemēs
Siera eksports neapšaubāmi ir izdevīgs. Piemēram, Limbažu piena siera Rigamont eksporta apjomi arvien pieaug, spēj tik pieražot. Tas pats attiecas uz Preiļu siera Čedaras sieru. Salīdzinot ar 2002. gadu: pērn septembrī eksportēja 500 t, šogad - 800 t, pērn augustā 360 t, šogad - 660 t, pērn jūlijā - 172 t, šogad - 240 t, pērn jūnijā 390 t, šogad - 630 t. Tātad Čedaras siera eksports šogad palielinājies aptuveni par 30%.
Tomēr ārzemju pārtikas produktu izstādēs Latvijas pārējos piena produktus vēl neuztver kā konkurētspējīgus. Pirms pāris gadiem mēģinājām iekļūt Vācijas tirgū ar saldējumu. To labprāt pirka Krievijas vācieši, kuru tur ir ļoti daudz, pārdodam saldējumu arī tagad. Bet - tiklīdz ir runa par lielajām veikalu ķēdēm, virzība aizķeras. Prasības un kaprīzes ir visai lielas.
Tāpēc tik sevišķa nozīme ir produktu kvalitātei. Nākamā gada martā, jau laikus pirms iestāšanās ES, esam paredzējuši rīkot semināru par piena kvalitāti, kas aptvers visus piena pārstrādes procesus. Šajā ziņā ļoti pieaugs jaunās piena laboratorijas loma. Piemēram, Nīderlandē tieši piena laboratorija ir tā, kas koriģē piena bāzes cenu. Dānijā strādā līdzīgi.
Līdzdalība Eiropas asociācijā
Kamēr vēl neesam pilntiesīga ES dalībvalsts, LPCS ir Eiropas piensaimnieku asociācijas asociētā biedre. Kad mūs uzņems ES, tad kļūsim par biedru. Tagad varam piedalīties gan lielajos pasākumos, gan arī tiekam aicināti uz asociācijas valdes sēdēm darba grupās. Saņemam informāciju visā pilnībā.
Līdzdalība Eiropas asociācijā nav lēta. Taču asociācijā lielā mērā veido visu piensaimniecības politiku. Piemēram, piena intervence; tās cenas ir tādas, kas Latvijai atļautu visu lieko sviestu un sauso piena pulveri ES izdevīgi pārdot. Tā ir iespēja attīstīties.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana