Laidars

Šķirnes saglabāšanas apvienība Zilā govs

Kā zina stāstīt LLU docents Ziedonis Grīslis, ZM 2000. gadā nodibināja speciālistu darba grupu, kas izstrādājusi pirmo Mājdzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas un izpētes programmas variantu. Tajā konstatēts, ka ir piecas mājdzīvnieku šķirnes, kas izkoptas mūsu valstī: Latvijas brūnās un Latvijas zilās govis, Latvijas baltā cūka, Latvijas zirgi (braucamā tipa) un Latvijas tumšgalves aitas.
Lai noteiktu, kuru sugu dzīvnieku ganāmpulki nekavējoties jāpavairo, izmantoja efektīvās populācijas lielumu, kur kritisko robežu diktē saglabājušos šķirnes dzīvnieku skaits. Izrādījās, ka vismazāk ir zilo govju - tikai 18. Tā dēvētās līvu jeb jūras govis bija tuvu iznīcībai. Nākamā šķirne ir Latvijas baltā cūka - tikai 47, tad Latvijas brūnās govis, zirgi un tumšgalves aitas.
Taču vienīgi zilās govs labā 2000. gada 23. augustā nodibināja šķirnes saglabāšanas apvienību Zilā govs. Tai ir īpašs uzdevums: saglabāt šo reto šķirni un pilnveidot populāciju. Apvienībā pagaidām ir 19 biedru. To vada pilnsapulcē vēlēta valde septiņu cilvēku sastāvā, kur pārstāvēti visi novadi.
Pašlaik apvienības valdes oficiālais centrs atrodas Jelgavā, LLU kvantitatīvās ģenētikas laboratorijā. Valsts ganāmpulka reģistrā ir 89 zilās govis, to skaitā 50 govīm ir zināma izcelsme no tēva puses. Apvienības valdes priekšsēdētājs z/s Krastkalnu saimnieks Visvaldis Šteinbergs domā, ka ar krustojumiem iegūto zilo tagad varētu būt daudz vairāk. Ap 55% zilo govju ir Ventspils un Liepājas rajonā, nelieli šo gotiņu ganāmpulki ir 19 Latvijas rajonos.
Zilās govs īpatnības
V. Šteinbergs ir beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu, trīs kursus studējis LLA Mežsaimniecības fakultātē, pievērsies dendroloģijai, bet īpaša aizraušanās esot ceriņi. Pirms gadiem septiņiem pirmoreiz ieraudzījis zilo, un tā uzreiz iepatikusies. Vaicājis Ventspils rajona galvenajam veterinārārstam Imantam Kronbergam. Tas brīdinājis - būs grūti, un zilās šķirnes govju ir palicis pavisam maz. Nopircis divas telītes, izaudzējis un paturējis abas - Līvu un Jūru. Tās tagad piektā piena, jo zilo gotiņu drīkst sēklot tikai divu gadu vecumā. Bet abām pa šo laiku atskrējušas tikai divas gotiņas. Viena kopā ar bullīti pārdota Jūrkalnes tūrisma saimniecībai, bet no bullīšiem viens Jūras dēls - Jumis - ir vaislinieks.
Krastkalnu saimnieks par zilo govju īpatnībām izstāsta interesantas lietas. Pirmā šķirnes pazīme, protams, ir zilganā spalvas krāsa, citai gaišāka, citai tumši zila, vasarā dažas pavisam izbalojot. Kāju zābaki ir tumšāki, ap acīm zilas brilles.
Zilajai govij ir ļoti mierīgs, rāms raksturs. Ja, šķirni krustojot vai izkopjot, šo īpašību zaudētu, tas nāktu par sliktu...
Zilās šķirnes govis ir ļoti pieticīgas. "Tagad man ir abas zilās un melnraibā, senāk bija arī brūnā," stāsta V. Šteinbergs. "Vasarā, kad govis ir ganībās visu diennakti, melnraibajai un brūnajai piena ir vairāk. Tikko barības apstākļi vairs nav tik labi, zilās izslaukumu saglabā tādu pašu, abām pārējām tie jūtami sarūk. Tāpēc jūrmalas pieticīgajās augsnēs zilās turēja. Un zilā spēkbarību neapēd pat tik, cik pēc slaukuma pienāktos! Uzskata, ka govij pienākas 1/3 no izslaukuma kilogramu skaita." Redz nu, zilā Kurzemē allaž būtu bijusi daudz izdevīgāka...
Zilā esot arī ļoti izturīga pret slimībām. Tām nekad nav konstatēta leikoze. Tesmeņa iekaisumi esot reti. Ļoti viegli atnesoties. Saimnieks stāsta, ka zilā neļaujoties, lai cilvēks ir klāt atnešanās laikā, izskatoties, ka tīšām velkot garumā; kā saimnieks aizejot uz māju, - teliņš klāt un jau nolaizīts. Teliņš gan esot mazāks kā citām govju šķirnēm.
V. Šteinbergs saka: "Kāpēc izslaukumu uzskata par galveno govs ražības rādītāju? Kāpēc neņem vērā efektīvo ražību uz svara kilogramu? Zilās govis ir mazas, aptuveni 350 kg svarā, melnraibās - ap 600 kg. Ja vasarā zilā man dod 22 litrus dienā, bet melnraibā tikai par diviem vairāk, kura tad ir pienīgāka? Un olbaltuma saturs: augustā Līvai bija 3,61%, Jūrai - 3,07. Arī šajā ziņā zilā ir ļoti vērtīga."
Kas vajadzīgs, lai gūtu atbalstu?
Kaut arī ZM atbalsta zilās govs šķirnes saglabāšanu, to īpašnieki saņem tikai subsīdijas par pārraudzībā esošu govi. Lai panāktu jūtamāku atbalstu, varbūt pat no Eiropas fondiem, apvienība jāpārveido par ražotāju organizāciju. Tikai tad tagadējā apvienība varēs kļūt par LOSP biedru.
Lai līdz tam nonāktu, pirmkārt, vajag savu šķirnes vērtētāju. Bet... Nav zilās govs šķirnes standartu. Tos nāksies izstrādāt pašiem - par eksterjera tipu, produktivitātes datiem, krustojumu nosacījumiem, kas te ir sevišķi svarīgi, jo jābūt piesardzīgiem, it īpaši ar tuvradniecisku pārošanu.
Otrkārt, jābūt sertificētam pārraugam.
Treškārt, jāizveido zilās govs šķirnes audzēšanas saimniecības. Apvienībai divi saimnieki ir padomā. Vai viņi piekritīs?
Šķirnes saglabāšanas apvienība Zilā govs:
tālrunis 3005663, fakss 3027238,
e-pasts lizg@cs.llu.lv.
Mājaslapas adrese:
http://www.cs.llu.lv/zg/index.htm