Laidars

Lopkopības subsīdijas - nedrošas, resursi - dārgāki

Iepriekšējā, 21. laidienā, AgroPols iepazīstināja lasītājus ar nacionālo subsīdiju un pagaidu valsts atbalsta aplēsēm. ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta direktore Ziedone Bērziņa darīja zināmas paredzamās atbalsta summas. Tagad ražotāju asociācijas saņēmušas šo atbalsta veidu nolikumu projektus.
Piena ražotāju izredzes sarūk
LOSP 19. novembra sēde izvērtās jautājumiem un pārmetumiem piesātināta. Taču ražotāju asociācijas guva visai maz skaidrības un konkrētu atbilžu. Z. Bērziņa atzina, ka šāgada subsīdiju naudas ir par maz, lai izmaksātu visas atbalsta summas līdz gada beigām: "Piemēram, liellopu gaļas audzētājiem no 1. jūlija esam parādā ļoti daudz. Par govīm būs pārejošie maksājumi, tas ir, šāgada oktobra, novembra un decembra naudu govju īpašnieki saņems janvārī. Bet par piena tonnu zemniekiem samaksās (tas ir, subsīdijas, kas tika piešķirtas gan pārstrādes uzņēmumiem, gan piena piegādātājiem, lai vasarā krasi nesamazinātos piena iepirkuma cena - red.)."
Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Allažu pagasta z/s Graudiņi īpašniece Ilze Aizsilniece iebilda: "Šo piena naudu neesam saņēmuši kopš jūlija…"
Saldus rajona p/s Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko brīdināja: "Resursu cenu sadārdzinājumu mēs jau izjūtam, piemēram, minerālmēsli kļuvuši pusotru reizi dārgāki, nemaz nerunājot par graudu cenām un pārējo. Piena cena gan ir palikusi tāda pati, un ir tikai divas iespējas: vai nu paaugstina piena cenu, vai arī izstrādā īpašu atbalsta sistēmu piena ražotājiem. Mēs par pienu saņemam uz pusi mazāk, nekā ir tā cena ES valstīs."
Ko piensaimniekiem sola minētie subsīdiju un atbalsta nolikumu projekti? Nolikumā Atbalsts ciltsdarbam un audzēšanai govkopības nozarē 4.1 punktā minēts, ka govju īpašnieks par pārraudzībā esošu govi, ar ražības indeksu ne zemāku par 80, saņem vienreizēju maksājumu Ls 25 otrajā ceturksnī. Taču - subsīdijās tiek izmaksāts ne vairāk par 70% no katrā saimniecībā izmaksājamās summas.
4.2. punktā teikts, ka govju ganāmpulka īpašniekam tiek piešķirtas subsīdijas vienreiz gadā Ls 45 par katru pārbaudes buļļu meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas slēgšanas, ja… utt. Pagaidu valsts atbalsta nolikumā minēts, ka subsīdijas par katru pārraudzībā esošu govi ganāmpulka īpašnieks saņem Ls 31.
Kas var paskaidrot?
Komentē Ilze Aizsilniece: "Pārbaudes buļļu meitu jau nav pārāk daudz, par tām jābūt noslēgtiem līgumiem, taču īpašnieki reti to dara. Toties Ls 31 saņemsim tikai 2004. gada pirmajā ceturksnī kā vienreizēju maksājumu. Ja rēķinām, ka šogad par govi dabūjām Ls 5,5 mēnesī, tad viena ceturkšņa summa iznāca Ls 16,5. Te nu ir vairāk, bet Eiropas maksājumi notiek tikai gada beigās, sākot ar novembri, bet varbūt mums tos piešķirs tikai 2005. gada janvārī?
Kad saskaitām paredzētās summas, ko izmaksās nacionālajās subsīdijās un pagaidu valsts atbalsta naudu, šķiet, ka saņemsim mazāk kā šogad. Mūs mierina, ka celsies piena cena, it kā subsīdiju aprēķinus balstot uz to. Bet kāda garantija, kas to tagad var skaidri pateikt? Piena pārstrādātāji prasa: bet kas tad maksās mums, ja piegādātājiem paaugstināsim izejvielas cenu?
Ne ZM, ne kur citur neviens nevar prognozēt, kā zemnieku saimniecību ražošanu ietekmēs resursu cenas. Piemēram, Latvenergo noteicis jaunu sistēmu, un tagad abonēšanas maksa man būs nevis lats mēnesī kā līdz šim, bet Ls 200 gadā! Jūtam, ka visi procesi sekmē mazā ražotāja iznīcināšanu. Bet mēs tagad jau esam iepazinušies ar daudzām ārzemju fermām, saimniecībām. Un tur redzam, piemēram, mazās sierotavas, kas dienā pārstrādā 500 l piena. Turklāt tas notiek nevis kaut kur, bet tieši ES dalībvalstīs!"
Kas nīdē liellopu gaļas ražotāju?
Minētajā LOSP sēdē Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas izpilddirektors Agris Veide teica: "Mums tagad ir tāda situācija: piesakām gaļas pārstrādes uzņēmumam 5-6 buļļus, nokaujam, bet nākamā rītā mums atbild - vairs nevajag. Neņem pretī, pat par 20 sant./kg ne. Neredzu izeju… Ja laimējas, vienīgā iespēja ir gaļas lopus pārdot mazajām kautuvēm, kas maksā vairāk nekā lielie pārstrādes uzņēmumi. Tās savukārt gaļu pārdod lielveikaliem, kuriem interesē augstvērtīga prece."
Aizkraukles rajona saimniece, Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa piebilda: "Esam jau pieraduši, ka nauda par saviem lopiem jāizsit ar draudiem un šantāžu."
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja, ka oficiālais gaļas imports nepalielinoties. Bet kas tad īsti notiek?
Šajā saistībā izstrādāts subsīdiju nolikums Liellopu gaļas tirgus veicināšana. Tas paredz, ka Ls 12 tūkst. apmērā piešķirs subsīdiju Gaļas liellopu audzētāju asociācijai, lai tā izpētītu piedāvājumu, produkcijas izmaksas, izzinātu ārvalstu pieredzi un izstrādātu Latvijai piemērotu šīs nozares modeli, sagatavotu informatīvos materiālus un gādātu par tirdzniecības izsolēm. Pagaidām zemniekus māc pamatotas bažas, ka viņi līdz solītajām subsīdijām vienkārši var netikt, jo specializētās saimniecības izputēs…