Politika

Latvijas Lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji. 2011

Latvijas Lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji. 2011

Andris Miglavs, Ieva Leimane, Andris Lismanis, Agnese Krieviņa, Pēteris Šķiņķis, Inga Vilks, Zane Bulderberga, AgroPols
05.03.2012

Būtībā pirmais visaptverošais, starpdisciplināra pētījuma rezultātā radītais, sabiedrības diskusiju materiāls, kas atver sarunu pat par pašu pamatjautājumu: kas ir lauki? Par šajā telpā notiekošajiem procesiem, un izaicinājumiem sabiedrības politiskajiem lēmumiem. Šeit pievienots pilna apjoma diskusiju materiāls, kas sagatavots pētījuma īstenošanas procesā. Un arī iepriekš notikusī pirmās publiskās prezentācijas slaidrāde


Kāpēc šis pētījums? 

Sabiedrībā privāti personīgās un publiskās, arī politiskās diskusijās bieži izskan:

a)    Apgalvojumi: a.    Latvijā lauku attīstības politikas nav; b.    vai – tā ir laukus iznīcinoša, jo sniedz atbalstu tikai lielajiem zemniekiem, bet mazajiem ir jāizput); c.    vai – tā ir naudu izsmērējoša, jo atbalsta lauku dzīvesveidu tā vietā, lai atbalstītu konkurētspējīgas ražošanas attīstību; d.    Latvijas lauki izmirst neveiksmīgas (vai, citu interpretācijā – mērķtiecīgas) lauksaimniecības un lauku politikas īstenošanas rezultātā.

b)    Pretnostatījumi: a.    Mazais un lielais zemnieki; b.    Lauksaimniecības attīstība un lauku attīstība; c.    Vides saglabāšana un ražošana; d.    Mazs ražotājs un intensīvā ražošana

Šie apgalvojumi un pretnostatījumi bieži ir nekorekti pēc uzstādījuma būtības, arī pēc izmantotās argumentācijas. Tomēr tos vieno gan rūpes par sociālekonomiskās attīstības procesiem lauku teritorijās, gan neizpratne un neapmierinātība par šo procesu pašreizējo attīstību.

Varbūt ir nepieciešama sabiedrības diskusija-

¨       par tālākajiem lauku attīstības politikas uzstādījumiem?

¨       par uzstādījumiem ne tikai un pat ne tik daudz lauksaimniecības, bet – lauku teritoriju ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanā?

Un šādas diskusijas rīkošanai ir sagatavots faktus saturošs informatīvais dokuments, kas patiesībā izvērtās par veselu pētījumu, ko veica: Zane Bulderberga (LLU), Agnese Krieviņa (LVAEI), Ieva Leimane (EDO Consult, LVAEI), Andris Lismanis (EDO Consult), Andris Miglavs (LVAEI), Pēteris Šķiņķis (LU), Ilze Vilka (LU).  

Šeit pievienots:

(a) pilns diskusiju materiāla teksts. 

(b) pirmā publiskā prezentācija (2011/11/11 ZM mājā)  

 

Pētījuma kopsavilkums

Pēc administratīvās reformas Latvijas lauku telpa klāj 99% valsts teritorijas. Latvijas lauku telpu pašlaik faktiski veido 110 novadi, kuri pārklāj 99 % valsts teritorijas, un tajos dzīvo 49 % mūsu zemes iedzīvotāju. Lauku telpā izteikti un pastāvīgi vērojama depopulācija. Tikai Pierīgas tuvumā izvietotajos 20 novados laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam bijis iedzīvotāju skaita palielinājums – dažos novados pieaugumam pat pārsniedzot 25 %. Visos pārējos Latvijas novados ir izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence – līdz pat par 15 % piecu gadu laikā. Apstākļos, kad jau tagad daudzu Latvijas novadu apdzīvotības blīvums ir mazāks par 10 cilvēkiem uz km2, šo procesu attīstība līdz ar darbavietu skaitu samazinājumu (un 2007.-2009. gados tas bija 80 tūkstoši) skaidri demonstrē izteiktas lauku teritoriju sociālekonomiskās depopulācijas tendences. Līdz ar depopulāciju lauku telpā samazinās pakalpojumu pieejamība tajā palikušajiem iedzīvotājiem – pakalpojumu sniegšanas vietas attālinās un tie kļūst dārgāki Līdz ar lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos un arī valsts budžeta resursu samazināšanos teritorijas infrastruktūras – veselības, transporta (ceļu uzturēšana un sabiedriskais transports), izglītības – atbalstīšanai, būtiski samazinās lauku iedzīvotāju mobilitāte ar sabiedrisko transportu, bet nodokļu pieaugums papildus sadārdzina mobilitāti ar individuālajiem transporta resursiem. Latvijas lauku telpā nodarbinātībā joprojām dominē zemkopības nozares. Latvijas novados bez pilsētām - reģionālajiem attīstības centriem lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība rada 35% no visām darbvietām, un ievērojamu daļu arī no 14 % apstrādes rūpniecībā strādājošajiem nodrošina šo nozaru produktu pārstrāde. Zemkopības un tās produktu pārstrādes nozarēs vēl ir zema darba produktivitāte, tomēr tā pakāpeniski palielinās, vienlaikus samazinoties nozarēs strādājošo skaitam. Lauksaimniecībā strādājošo ļaužu radītā pievienotā vērtība ir mazāka par 40 % no ES vidējā rādītāja. Ja šodien Latvijas lauksaimnieki gribētu pelnīt kā ES vidēji – atalgojuma fonds 1,3 reizes pārsniegtu produkcijas kopvērtību. Arī pārtikas industrijā darbinieku atalgojums ir gandrīz 4 reizes zemāks kā ES vidēji. Visās šajās nozarēs kopā desmitgades laikā strādājošo skaits pie līdzšinējām tendencēm var sarukt 3 reizes. Lauksaimniecības zemes, zivju un meža resursi ir ierobežoti. Tomēr vismaz katrs 4.tais lauksaimniecības zemes ha pašlaik netiek produktīvi izmantots. Kaut Latvijas rīcībā esošie lauksaimniecības zemes, mežu un arī zivju resursi dabā vēl var sniegt papildus izejvielu saimnieciskās darbības attīstībai, to pieauguma iespējas būtiski ierobežo dabas faktori. Tomēr no 2,3 milj. reģistrētiem LIZ ha produktīvā ražošanā pašlaik, pēc CSP datiem izmanto vien 1,4 miljonus – mazāk kā 2/3. Latvijā tomēr var būtiski palielināt agrobiznesa nozaru produkcijas apjomus un pievienoto vērtību- iesaistot produktīvā apritē pašlaik neizmantotos resursus un pagarinot vērtības pievienošanas ķēdi. Papildus produkciju (pievienoto vērtību) var gūt vienīgi pagarinot vērtības pievienošanas ķēdi Latvijas tautsaimniecības ietvaros, mazinot ne- vai maz-apstrādātas izejvielas eksportu. Privātuzņēmējiem un valstij kopīgiem spēkiem mērķtiecīgi ietekmējot attīstības procesus, un iesaistot produktīvā apritē vairumu pieejamo dabas resursu var panākt produkcijas apjomu vairāk kā divkārtēju izaugsmi meža nozarē, pusotrkārtīgu zivsaimniecības nozarē, un gandrīz tikpat arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanā. Tradicionālās agro nozares – lauksaimniecība, zivsaimniecība, pārtikas ražošana un meža nozare ir liels slēptā bezdarba avots Pat veicot vairumu pašlaik redzamo šo nozaru izaugsmes un efektivitātes paaugstināšanas pasākumu, var vērtēt, ka desmitgades laikā no agro nozaru primārās sfēras aizies 45 tūkstoši jeb 60% tajā pašlaik strādājošo. Bet bez mērķtiecīgas rīcības šis skaits var pārsniegt 55 tūkstošus jeb 70 %. Agro nozaru nodarbinātības samazināšanās – arī pārējās nodarbinātības samazināšanās riska avots. Var vērtēt, ka pašlaik katrs reālajā preču un pakalpojumu ražošanā strādājošais laukos rada pamatu vēl 1 strādājošajam pakalpojumu, valsts pārvaldes un tirdzniecības jomās. Līdz ar to- kopējais tālākās lauku telpas depopulācijas risks ir līdz pat 40 %- ja lauku telpā nerodas jaunas darbvietas preču un pakalpojumu ražošanas nozarēs, kas varētu uzņemt no agro nozarēm aizgājušos. Nodarbinātības samazināšanās Latvijas lauku telpā samazināšanās ietekme var būt katastrofāla Šāda strādājošos skaita samazināšanas ietekmi uz Latvijas kopējo un, īpaši – lauku, apdzīvotības struktūru šodien pat nav iespējams novērtēt, bet izpausmes formas ir: - darbvietu skaits mazinās un pieejamība attālinās; - pakalpojumu sniegšanas un socializēšanās centri attālinās; - lauku telpas apdzīvotības vietas vairs nespēj pildīt pat 2 no 3 pilnvērtīgas apdzīvotās vietas pamatfunkcijām – dzīvotne, darbvieta, socializēšanās. Paliek vien dzīvotne, kas samazinātas un sadārdzinātas mobilitātes apstākļos arī var būt izzūdoša. Lauku telpas apdzīvotības nākotnei svarīgie politiskie lēmumi: - Vai tiks veiktas mērķtiecīgas valsts un privātā biznesa rīcības agro resursu pilnvērtīgākai izmantošanai – izejvielas masas ieguves palielināšanai un vērtības pievienošanas ķēdes pagarināšanai Latvijas ekonomikā, kas var sniegt būtisku ieguldījumu lauku nodarbinātības saglabāšanā? o Produktīvās zemes resursu, atbilstoši tās lietošanas mērķim – mežsaimniecība vai lauksaimniecība – produktivitātes mērķtiecīga kāpināšana o Neizmantotās lauksaimniecības zemes pārvērtēšana pēc tās perspektīvās atbilstības zemes lietošanas veidam un, iespējams – papildus platību iekļaušana mežsaimnieciskajā apritē  Zālēdāju dzīvnieku lopkopības nozaru klastera attīstības veicināšana  Ciešāka uzraudzība pār zemes izmantošanu atbilstīgi definētajam zemes lietošanas veidam ar tiesiskām un ekonomiskām sekām neizmantošanas vai neatbilstīgas izmantošanas gadījumā o Dziļākas vertikālās integrācijas veicināšana - Vai tiks veicināta produktīvu darbvietu rašanās preču un pakalpojumu ražošanas sfērās lauku telpā dzīvojošo cilvēku normālas ikdienas sniedzamības rādiusā? o Investīciju piesaiste preču un pakalpojumu ražošanas sfērās; o Laukos dzīvojošo darbspējīgo cilvēku pārkvalificēšana; o Atbalsts MVU tirgus spēkam - Vai tiks veidota valsts un citu publisko pakalpojumu pieejamības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumu komplekss lauku telpas apdzīvotības pamatstruktūras saglabāšanai? o Veselība un izglītība, o publiskā pārvalde, o transporta komunikācijas Jautājumi sabiedrībai: - Vai lauku sociālekonomiskā apdzīvotība ir Latvijas sabiedrības vērtība? - Vai sabiedrība piekrīt novirzīt papildus resursu infrastruktūras un pakalpojumu pieejamībai lauku apvidos? Sabiedrības izvēle un politiķu lēmumi - lauku nākotnes reālais pamats

AgroPols

x

Paroles atgadināšana