Patiesībā - spertā politikas soļa ietekmes reālai novērtēšanai atbildāmie jautājumi ir pavisam citādi, jo vispār jau nav pamata apstrīdēt, ka un vai cenas nav/ir pilnībā pārnesušas PVN samazināšanas ietekmi uz patērētāju ieguvumu. Un tas ir vien zinātniskas intereses jautājums, cik precīzs ir bijis cenu pārmaiņu elastības koeficients - vai cenas tāpēc samazinājās vispār, jeb tās samazinājās par pusi no nodokļa likmes pārmaiņas vai par trešdaļu.

 

Galvenie jautājumi ir

A. Vai tā rezultātā patiešām palielinājās LV ražotāju konkurētspēja un vai tas būs jūtams faktors LV ražotāju ieņēmumu pieaugumam un sekojošam ražošanas pieaugumam- ko raksturotu -

1) Vai pārmaiņu skartajā tirgus segmentā mainījās pašražotās un importētās produkcijas tirgus daļas - visā tirgus segmentā kopumā - ne tikai lielajās tirdzniecības ķēdēs, bet arī mazākajos tirgos;

2) sekundāri - vai pieauguši LV dārzeņu ražotāju saražotās produkcijas apjomi un

3) vai tirdzniecība "neiekapitalizēja" nodokļa likmes samazinājumu savā tirdzniecības maržā.

 

B. Vai tirgus kļuva "baltāks"?, - gan dīvainā ES iekšējā importa- lokāli ražotā produkta attiecībās, gan arī vietēji ražotā nodokļiem deklarētā un nedeklarētā produkta attiecībās. To varētu raksturot atbilde uz vienkāršiem jautājumiem

1) vai palielinājies nodokli samaksājušās pārdotās produkcijas fiziskais apjoms?

2) vai palielinājies no citām ES nodokļu teritorijām ievestās produkcijas deklarētie apjomi?

Protams, intereses vārdā iespējams uzdot arī citus jautājumus

Ja atbilde uz šiem jautājumiem būtu korekti pozitīva, tad, iespējams, varētu arī pieciest tiešo budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai cik liels tas nebūtu.