Lopkopības nozaru ražotāju

Balodis: Sarunas par cūkgaļas eksporta atjaunošanu uz Krieviju varētu ilgt gadiem

Ņemot vērā sarežģītās Krievijas Federācijas un Ukrainas attiecības, sarunas par dzīvu cūku un cūkgaļas eksporta atjaunošanu uz Krieviju varētu ieilgt vairāku gadu garumā, neraugoties uz Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) atbildīgo dienestu centieniem panākt situācijas normalizēšanos.

To 11. aprīlī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas pilnsapulcē tās dalībniekiem atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

"Jau kopš februāra notiek sarunas starp Eiropas Savienību un Krieviju, sarunās iesaistījusies arī Pasaules Tirdzniecības organizācija, tomēr cūkkopjiem labvēlīgu rezultātu pagaidām nav. Āfrikas cūku mēra gadījumi atklāti arī Ukrainā, un, ņemot vērā saspīlētās attiecības starp Krieviju un Ukrainu, situācija ar eksportu vēl vairāk sarežģījusies. Atpakaļceļa gan vairs nav, tomēr jāapzinās, ka sarunu process ir ļoti sarežģīts un var ievilkties vairākus gadus," sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban neviena ES valsts nedrīkst ievest Krievijā ne dzīvās cūkas, ne cūkgaļu, tomēr Latvijas priekšrocība ir joprojām spēkā esošā atļauja eksportēt noteiktā temperatūrā apstrādātus cūkgaļas produktus. Tikmēr viens no lielākajiem cūkgaļas eksportētājiem - Polija - valstī dažu atklāto Āfrikas cūku mēra gadījumu dēļ patlaban zaudējusi ne tikai Krievijas, bet arī lielāko daļu pārējo tirgu.

"Nupat runāju ar Polijas kolēģi un viņš apliecināja, ka zaudēts ļoti liels tirgus arī Ķīnā un Japānā, būtībā no Āzijas tirgiem poļiem palikusi tikai Vjetnama un Honkonga. Situācija ir ļoti nopietna, un tas ietekmēs cūkgaļas nozari visā Eiropā," atzina Balodis.

PVD vadītājs arī atgādināja, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums Krievijai bija noteikt atsevišķus cūku mēra skartos reģionus, no kuriem nedrīkstētu eksportēt produkciju, tomēr Krievija uz to atbildējusi ar priekšlikumu, kas Latvijai un pārējām ES valstīm nav pieņems.

"Krievijas iepriekš izteiktais priekšlikums noteikt mēra inficētās zonas valstīs pie Krievijas, Polijas un Lietuvas robežām nozīmētu, ka zona skartu visu Austrumeiropu. Savukārt EK priekšlikumam par atsevišķu inficēto reģionu noteikšanu Krievija nepiekrita, pamatojot, ka pastāv ļoti blīva inficēto mežacūku kustība pierobežā. Turklāt Latvijā esot pārāk liels piemājas saimniecību skaits, kurās audzē dažas, nekur nereģistrētas cūkas saimniecības vajadzībām, līdz ar to infekcijas izplatību nav iespējams īsti kontrolēt," sacīja Balodis.

Vienlaikus viņš atzina, ka mednieki visai gausi izšaujot mežacūkas, lai gan šim nolūkam ir atvēlēti papildus līdzekļi no valsts budžeta.

"Aicinām medniekus izmantot visus piešķirtos medību limitus, no kuriem patlaban izmantoti tikai 60%. Pie šāda rādītāja nav iespējamas rezultatīvas sarunas ar Krievijas dienestiem. Savukārt jautājums, ko darīt ar mazajām piemājas saimniecībām, būs aktuāls arī turpmāk, jo tā ir tradīcija, kur neredzu iespējas kaut ko mainīt," rezumēja PVD vadītājs.

Kā ziņots, 31.martā stājās spēkā Krievijas noteiktais aizliegums cūkgaļu saturošu gaļas izstrādājumu importam no Lietuvas un Polijas saistībā ar abu valstu teritorijā atklātajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem. Iepriekš šādu aizliegumu jau noteikusi Baltkrievija.

Janvāra beigās, kad Āfrikas cūku mēris tika atklāts Lietuvas dienvidos, Krievija pārtrauca dzīvu cūku un cūkgaļas ievešanu no visas Eiropas Savienības.

Tikmēr Eiropas Komisija (EK) 3.aprīlī nolēmusi vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā jautājumā par neadekvātu Krievijas rīcību, ierobežojot cūkgaļas ievešanu no Lietuvas un Polijas

Tomēr eksperti ir pārliecināti, ka Maskava atradusi ieganstu, lai sodītu Lietuvu un Poliju par abu valstu nostāju Ukrainas jautājumā.

Kā ziņots, turpinoties Krievijas noteiktajam cūku un cūkgaļas importa aizliegumam, Latvijas cūkkopības nozares provizoriskie zaudējumi varētu būt 13,641 miljons eiro. Šādus aprēķinus veikusi Zemkopības ministrija (ZM).

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.

Krievijā vīruss izplatās kopš 2007. gada, un šajā laikā tur nācies izkaut simtiem tūkstošu cūku. Latvijā slimība nav konstatēta.