Agrobiznesa saistītās

Vispār jau dīvainība: pašvaldības nevēlas pelnīt sev papildus budžeta resursus - tām naudas par daudz?

Mediju telpā nonākusi ziņa, ka Zemkopības ministrija (ZM) vēl nav panākusi vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) par to, kā tiks administrēta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) papildlikme par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

LAD gan pagaidām ir piekritis neapstrādātās lauksaimniecības zemes apsekot, aizbraucot uz lauku un novērtējot neapsaimniekotās platības daudzumu vizuāli un ziņot pašvaldībai, ka kadastrā reģistrētā zeme pilnā apjomā netiek apsaimniekota, ja vairāk nekā 50% no kadastrā reģistrētās zemes nav apstrādāta. Kas, mūsuprāt varētu būt vienīgi kā LAD sniegts maksas pakalpojums pašvaldībām. Jo prasa reālu papildus darbu un resursu ieguldījumu no šīs valsts pārvaldes struktūras. Būtu tikai normāli, ja LAD nodotu pašvaldības rīcībā informāciju par tām apstrādātjām lauksaimniecības zemju platībām, kuras ir pieteiktas valsts atbalsta tiešmaksājumiem. Un tad pašvaldība pati varētu racionāli izlemt, ko darīt tālāk - 
 = nepievērst uzmanību nepastrādātajām platībām un zaudēt iespēju iekasēt savā budžetā paaugstinātu NĪN, rodot iespēju finansēt teritorijas attīstības un sociālās programmas - atcerēsimies, ka viss NĪN PALIEK PAŠVALDĪBAS BUDŽETĀ. Un parlaments, lemjot par NĪN likmes paausgtināšanu, faktiski ir piešķīris tiesības pašvaldībai gūt papildus resursus savam budžetam. 
= no LAD saņemto informāciju pieņemt zināšanai un apsekot saviem spēkiem pārējās lauksaimniecības platības, identificējot neapstrādātās un par tām pieprasot paaugstināto nodokli, tādējādi palīdzot pašvaldībai pildīt savu budžetu, arī pārzināt savas teritorijas dabas resursu (un teritorijā esošā lauksaimniecības zeme ir saimnieciska vērtība!!!) un veicināt to saimniecisku izmantošanu - apstrādāta zeme arī ienesīs teritorijas pašvaldības budžetā papildus nodoklīti IIN veidā - no kura kopsummas atkal 75 % nonāk pašvaldības budžetā... ; 
= nolīgt ārējus pakalpojuma sniedzējus, kas veic šo apsekojumu un palīdz visu to pašu, ko iepriekšējā variantā - vienīgi sajūta par savas teritorijas resursu izmantošanas faktisko stāvokli būs nevis pašā pašvaldībā, bet gan kādā vienaldzīgā pakalpojuma sniedzējā - piemēram, LAD mērnieka personībā. 
  
Taču pašvaldības vēlas, lai LAD speciālisti uzmērītu neapsaimniekotās platības un tām nosūtītu precīzus datus. Tas nozīmē, ka LAD darbiniekiem būtu katrs lauks jāapiet ar GPS sistēmu un tas jāuzmēra.
Nerunāsim šeit pat par to, ka LAD nav tādas kapacitātes un laika, lai papildus tiešajiem darba pienākumiem varētu uzmērīt neapsaimniekotās zemes. Bet kāpēc kādam citam būtu uz savu izdevumu rēķina jāpalīdz pelnīt citam? Normālā biznesā tā nenotiek...
Bet varbūt pašvalīdbām vienkārši nav šīs biznesa izpratnes? Vai varbūt arī pašvaldības vēlas piedalīties procesā, ko Pasaules banka savā laikā bija apzīmējusi ar terminu "valsts izzagšana" - izmantotie resursi no kopējā katla, bet paļņa - manējā...

Stāsta, ka 2. martā par šo jautājumu bija paredzēta sanāksme pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava. Diez, ko tur nolems  - virsroku gūs veselais saprāts vai spekulatīvā izspiešana?

P.S> Kā ziņots, valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību", kas paredz, ka LAD darbinieki apsekos neapsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pašlaik LAD izlases veidā apseko tos lauksaimniecības zemes gabalus, kas tiek pieteikti vienotā platības maksājuma saņemšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk LAD pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas apsekos arī to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura Eiropas Savienības tiešajiem atbalsta maksājumiem netiek pieteikta un kuras kadastra vienībā esošā platība ir lielāka par vienu hektāru.

Pēc šīs zemes apsekošanas LAD šo informāciju par neapsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību nosūtīs attiecīgajām vietējām pašvaldībām, lai tās varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.