Meža nozares ražotāju

Lai turpinātu meža īpašnieku konkurētspējas izaugsmi

Aiga Grasmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrība
21.02.2014

13.un 14. februārī notika Latvijas meža īpašnieku biedrības organizēts seminārs meža īpašnieku apvienībām un koooperatīvajām sabiedrībām. Semināra dienas kārtībā bija diskusijas par jaunajā Lauku attīstības programmā plānotajiem atbalsta pasākumiem, kā arī par mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību attīstības jautājumiem.

Semināra pirmajā dienā notika jauno atbalsta pasākumu nosacījumu apspriešana. Jaunajā plānošanas periodā atbalsts ir plānots šādiem mežsaimnieciskiem pasākumiem:

· Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai. Šī pasākuma mērķis ir palielināt mežaudžu noturību un palielināt CO2 piesaistes apjomus. Pasākumā paredzētas šādas aktivitātes:

-  jaunaudžu kopšana (sastāva kopšana mākslīgi un dabiski atjaunotās un ieaudzētās mežaudzēs) un atzarošana;

-  mazvērtīgo mežaudžu nomaiņa (ietver mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu neproduktīvu mežaudžu nomaiņu ar produktīvām audzēm);

-  valdošās koku sugas nomaiņa pāraugušās mežaudzēs (baltalkšņa, blīgznas un vītolu sugu mežaudzes no 30 gadu vecuma).

· Ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās pēc vēja un uguns postījumiem, kaitēkļu un slimību bojājumiem cietuša meža potenciāla atjaunošana. Atbalstu piešķir par meža atjaunošanu platībā, par kurām Valsts meža dienests sniedz atzinumu, ka konkrētajā platībā ir bijis ugunsgrēks vai dabas katastrofa (vējgāze, vējlauze, sniega un ledus radīti postījumi), kuru rezultātā mežaudze ir iznīcināta un šajā platībā veicama meža atjaunošana.

· Natura 2000 maksājumus meža īpašniekiem var saņemt par meža zemju (izņemot purvus) platībām mikroliegumos, kā arī par platībām, kas atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1.aprīlī ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:

-           aizliegta mežsaimnieciskā darbība;

-           aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte:

-           aizliegta galvenā cirte;

-           aizliegta kailcirte.

· Meža ieaudzēšana, papildinot daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemes, un to kopšana. Meža ieaudzēšana un kopšana. Pasākumā tiks atbalstītas šādas aktivitātes:

-        mežaudzes ieaudzēšana lauksaimniecības zemē un krūmājos, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

§ lauksaimniecības zemē, kuras auglība ir mazāka par 30 ballēm;

§ erozijai pakļautās lauksaimniecības zemēs (E2, E3);

§ daļēji aizaugušās lauksaimniecības zemēs, kuru auglība mazāka par 30ballēm un kurās koku skaits ir mazāks par koku skaitu, kas atbilst mežaudzes kritiskajam šķērslaukumam;

§ vai krūmājos, kuru zemes auglība mazāka par 30 ballēm

· dabiski ieaugušo mežaudžu papildināšana un kopšana lauksaimniecības zemē, kuras auglība mazāka par 30 ballēm.

MK noteikumu izstrāde, kas noteiks kārtību šo pasākumu īstenošanai ir izstrādes procesā.

 Semināra otrā diena tika veltīta mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvu darbības un attīstības jautājumiem. Ņemot vērā, ka 2013.gads bija pirmais, kad MPKS varēja saņemt valsts atbalstu attīstībai, kā arī to, ka MPKS darbība ir specifiska un diezgan atšķirīga no lauksaimnieku kooperatīviem, notika diskusijas par kritērijiem, kas MPKS jāizpilda, lai kvalificētos atbalstam. Specifika šobrīd mežsaimniecības kooperatīviem, kas nupat uzsākuši darbību ir tāda, ka mežsaimniecisko darījumu intensitāte un arī darījumu apjoms pa gadiem var būt ļoti atšķirīgs. Var būt gadījumi, kad kooperatīva biedriem vienā gadā nav ieplānota mežsaimnieciskā darbība ar lieliem ieņēmumiem, jo mežu īpašnieks necērt ne katru gadu, ne katru otro, bet varbūt reizi desmit gados. Tāpat var būt darījums par ļoti lielu naudas summu ar vienu biedru, kas pēc tam neļauj izpildīt kritēriju, kas nosaka, ka darījums ar vienu biedru nedrīkst pārsniegt 40% no kopējā darījumu apjoma. Ar šādām situācijām visi MPKS var saskarties pirmajos darbības gados.

Ņemot vērā, ka MPKS varēs pretendēt uz atbalstu arī jaunajā LAP, diskusija par šo nosacījumu bija vērtīga, gan klātesošajiem MPKS pārstāvjiem, gan arī pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas.

Seminārā piedalījās pārstāvji no Rūjienas, Ērgļu, Kuldīgas, Bārbeles, Kandavas, Madonas, Kurzemes meža īpašnieku apvienībām, kā arī pārstāvji no MPKS „Mežsaimnieks", „Beverīnas zeme", Tukuma mežīpašnieki", „LV Mežs" un „Vidzeme".

Latvijas Meža īpašnieku biedrība

x

Paroles atgadināšana