Viedokļi E-Polā

Miegu no acīm izberzējām...

Ierasti decembrī mēs atskatāmies uz aizvadīto gadu, mēģinot “salikt pa plauktiņiem” visu, kas tajā padarīts, un vairāk arī piedomājam pie nākamā gada, protams, vēloties, lai tas būtu labāks nekā aizvadītais. Ja es būtu bērns, iespējams, savas vēlmes izpaustu Ziemassvētku vecītim un ticētu, ka tieši viņa spēkos būs tās visas piepildīt. Bet šobrīd pat nezinu, vai gada nogalē vēlos dzirdēt tradicionālās valstsvīru Ziemassvētku uzrunas un laimes vēlējumus jaunajā gadā (mūsmājās neklausījāmies arī 18. novembra oficiālās runas). Ko tad viņi, līdzās jau daudzreiz atkārtotajām pieklājības frāzēm, vēl varētu teikt? To, ka “mūsu sabiedrībā iestājies morāls pagrimums”, dzirdējām jau augustā, Aglonā. Bet valsts svētkos tikām rosināti “izberzēt miegu no acīm” un darīt visu, “lai veicinātu ekonomisko izaugsmi”.

Nu, labi - “izberzējām miegu no acīm” - un skaidrāk ieraudzījām, ka vismaz pagaidām mūsu ceļiem un taciņām, pa kuriem gatavojamies iet ekonomiskās izaugsmes virzienā, dūksnains pamats, nevis ciets klājums. Bet tieši šo cieto pamatu zem kājām mēs katrs, neatkarīgi no tā, vai esam darba devēji, vai darba ņēmēji, vēlamies visvairāk. Kaut vienu stabilu kvadrātmetru, uz kura stāvēt, pirms spert nākamo soli! Kaut vienu gudru un taisnīgu lēmumu (likumu), kas nebūs jāmaina vai jāatceļ drīz pēc stāšanās spēkā!

Protams, ka pēdējie mēneši pagājuši nākamā gada budžeta zīmē. Nu tas apstiprināts. Tiktāl labi. Vai jūtamies stabilāk? Šaubos, vai daudz būs to, kuri uz šo jautājumu atbildēs apstiprinoši. Tiesa, ceru, ka budžeta pieņemšana ļaus saņemt Valūtas fondam izprasīto aizdevuma daļu, bet ko tā reāli dos Latvijas ekonomiskajai izaugsmei? Un ko reāli devusi jau aizņemtā nauda (cik prātīgi tā izlietota?), izņemot to, ka palielinājušies mūsu parādi?

Kad tika strādāts pie 2010. gada budžeta, Valsts prezidents aicināja to izveidot kvalitatīvu. Tātad tagad tas tāds ir, ja jau Saeimā apstiprināts. Bet vai par kvalitatīvu var dēvēt budžetu, par kuru lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis: ieņēmumu prognozes ir pārāk optimistiskas? Tālākais ir skaidrāks par skaidru: sāksies problēmas ar budžeta izpildi, un tas atkal būs jāpārskata. Kas notiks ar sabiedrību, kad atkal pierādīsies, ka šis budžets naudu vairs neienes? Grimsim vēl lielākā nabadzībā un pesimismā? Kad tomēr sagaidīsim stratēģiski nopietnu plānu, kā izvest valsti no krīzes?