Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāValsts nevarot noteikt, kas zemniekam izdevīgākLinda Miltiņa, TvNet
10.12.2009
Latvijā nereti izskanējis viedoklis, ka valsts nespēj izvirzīt stabilas lauksaimniecības prioritātes un nenāk zemniekiem talkā nosakot tās jomas, kurās darboties būtu perspektīvi. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete TVNET pauž viedokli, ka nav īsti normāli tas, ka vienā gadā prioritāte ir cukurbietes, nākamajā rapsis. Latvijas lauksaimnieki līdz ar to nespēj pietiekami ātri pārorientēties un plānot sava biznesa attīstību ilgtermiņā. Eksperti ir pārliecināti, ka Zemkopības ministrijai būtu aktīvi jāiesaistās lauksaimniecības prioritāšu izvērtēšanā, nevis tas jāatstāj pašplūsmā. "Tas, kas Latvijā noticis no 2004.gada, neliecina par to, ka domājam ilglaicīgās kategorijās. Latvijā patlaban nav nevienas zinātniski pētnieciskās institūcijas, kas nodarbotos ar Latvijas interešu prognozēšanu Eiropas Savienībā. Somijā, piemēram, šādas iestādes ir vairākas. Viņi ļoti precīzi vienojas par to, kas ir viņu lauksaimniecības politikas interesēs," saka Kalniete. Līdzīgās domās arī arī biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. "Es piekrītu Kalnietes kundzes izteikumam. Ja piena sektoram bija atbalsts, tad uz to arī ir jāstrādā. Programmām ir jābūt ilgstošām - uz pieciem līdz septiņiem gadiem, nevis tās nemitīgi jāmaina," viņš pauž. Zemkopības ministrijā gan nepiekrīt viedoklim, ka Latvijai nebūtu savu skaidri noteiktu prioritāšu lauksaimniecībā. Turklāt darbības nozares izvēle esot lauksaimnieku pašu ziņā. "Zemniekiem pašiem ir jāskatās, kas ir izdevīgi. Šobrīd Zemkopības ministrija liek uzsvaru, lai atbalstītu galvenokārt ražojošās nozares - lopkopību un augkopību. Mēs dodam mājienus, un arī paši lauksaimnieki saprot, kam pievērsties - graudaudzēšanai un piena lopkopībai, kas ir sākusi atveseļoties," saka Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Arī nākotnei prioritātes esot skaidras. "Tiks veicināta lopkopības attīstība, īpašu uzsvaru liekot uz ciltsdarba attīstību, kā arī augkopība," skaidro Muceniece. Viņa uzsver, ka darbības nozares izvēle ir pašu lauksaimnieku ziņā un tiek izvēlēta diskusijās ar lauksaimnieku organizācijām. |



