Viedokļi E-Polā

Konkurences padome un SIA "Latvijas piens" klāsta savu redzējumu par situāciju piena tirgū

7. decembrī Konkurences padome (KP) un jaunās Jelgavas piena rūpnīcas attīstītāji SIA "Latvijas piens" divās atsevišķās preses konferencēs informēja par situāciju piena tirgū, kooperatīvu lomu tajā, kā arī par iestādes veiktajām pārbaudēm divos piena kooperatīvos, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja abu pušu pārstāvji.

KP informēja par situāciju piena tirgū Latvijā, piena kooperatīvu vietu un lomu tajā, tirgus attīstības tendencēm un to ietekmi uz patērētājiem, kā arī iestādes veiktajām pārbaudēm kooperatīvos "Trikāta KS" un "Dzēse" - kāpēc kooperatīvi pārbaudīti, kāpēc ierosināta lieta un kā noris izpēte, kā arī par to, kādi ir iespējamie izpētes noslēgumi un to sekas.

Kā ziņots, KP 12. oktobrī veica pārbaudi "Latvijas Piena" birojā, kā arī "Trikāta KS" un "Piena partneri KS" birojos.

Konkurences padomes (KP) Izpilddirekcijas veiktā izmeklēšana divos piena kooperatīvos vēl nav beigusies, lēmums nav pieņemts, tādēļ izmeklēšanas gaita patlaban netiks komentēta, bet kopumā uz konfrontāciju ar piena pārstrādātājiem KP nav noskaņota, tā žurnālistiem sacīja KP vadītāja Ieva Jaunzeme.

"Jautājums ir par to, vai divi lieli kooperatīvi drīkst "zem galda" vienoties par piena tirgus sadali vairāk nekā atļauto 15% apmērā. Tas jādara pēc zināmiem likumdošanas standartiem, par ko vēlreiz iesaku pārliecināties kooperatīvu asociācijai un attiecīgajiem piena pārstrādātājiem," norādīja KP vadītāja.

Viņa sacīja, ka patlaban Eiropas Savienības (ES) likumdošanā tiek iestrādāts noteikums, ka 33% no saražotā piena "zemnieks var fiksēt cenu un ar to iet pie ražotāja".

"Tas ir kompromiss, kam KP sekos līdzi, lai fiksētu brīdi, kad cena būs par augstu," norādīja Jaunzeme.

KP vadītāja prognozēja, ka turpmāk būs vērojama "būtiska konsolidācija piena tirgū, jo piena pārstrādātāju apvienošanās turpināsies ar mērķi stabilizēt cenu un pārstrādāt konstantu piena daudzumu".

Otrā preses konferencē savu situācijas redzējumu izklāstīja "Latvijas Piena" pārstāvji. Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, 7. decembrī tiks nosūtīta vēstule Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dačianam Čološam un konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, kurā augstās amatpersonas tiks informētas par situāciju piensaimniecības kooperācijā un izveidojušos konfliktu starp KP un kooperatīviem.

"Šo negaidīto pārbaudi uztveram kā kārtējo konkurentu spiedienu. Vairāku kooperatīvu apvienošanās kopīgai attīstībai ir normāla prakse visā Eiropā. Arī konkurences likumdošanu ar apvienošanos nepārkāpjam, jo saskaņā ar plānotajām rūpnīcas pārstrādes jaudām tirgus daļa Latvijā nepārsniegs pat 15%. Jāņem vērā, ka jaunajā rūpnīcā produkciju ražosim eksportam," iepriekš "Nozare.lv" sacīja "Latvijas Piena" vadītājs Raimonds Freimanis.

Kā paredz Latvijas normatīvie akti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām maksimāli pieļaujamā tirgus daļa ir 15%, ja tā nodarbojas ar biedru saražotās produkcijas realizāciju, un 20% - ja tā nodarbojas ar biedru saražotās produkcijas pārstrādi un realizāciju.

Preses konferencē piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" dibinātāji - piena kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS" - noraidīja jebkādus Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos un turpinās sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu piena pārstrādes rūpnīcas Jelgavā projektu.

"KP uzskata, ka kooperatīvu starpā esot notikusi karteļa vienošanās par piena pārdošanu. KP atsakās izprast, ka jebkādas vienošanās kooperatīvu starpā notikušas tikai ar vienu mērķi - apvienoties savas rūpnīcas būvniecībai. KP mūs vienkārši neuzklausa," sacīja "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs.

Viņš akcentēja, ka kooperatīvu apvienošanās notikusi, lai garantētu piena pārstrādi, neapdraudot brīvu konkurenci Latvijā, turklāt apvienošanās notikusi saskaņā ar Eiropas Savienības un arī Latvijas likumdošanu.

Savukārt "Latvijas Piena" pārstāve advokāte Anete Bergmane sacīja, ka KP zemniekus nesargāja ne brīdī, kad piena iepirkumu cenas bija neadekvāti zemas, ne arī brīdī, kad veidojās piena ražotāju monopols. Tā vietā tiek meklēti formāli pārkāpumi tieši zemnieku rīcībā.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma par radušos konfliktu sacīja: "Kā ministrei man nav tiesību iejaukties KP veiktajā izmeklēšanā, vienlaikus esmu satraukta par radušos situāciju. Piensaimniecība ir viena no Latvijas lauksaimniecības prioritārajām nozarēm, turklāt šo kooperatīvu iepirktā piena apjoms nepārsniedz 15% no kopējā piena iepirkuma apjoma Latvijā."

Sk. arī rakstus

http://www.agropols.lv/?menu=82&newsid=95050 ,