Citas ziņas sadaļā
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma: atbalsts jānodrošina ražojošajiem lauksaimniekiem
Augstāki tiešmaksājumi 2014.-2020. gadam mīti vai realitāte?
LOSP: nākotnē ir jāsaglabā maksājumi par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem
Laimdota Straujuma: KLP jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un lauksaimnieciskā darbība uz visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes
Zemkopības ministrija: atsevišķai augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežošanai jāparedz arī riska ierobežošanas pasākumi
Līdz 2020. gadam jāatgriež ražošanā novārtā pamestie 400 tūkstoši hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes
LOSP: ja Latvijai 2014.gadā tiešo maksājumu līmenis ir 42% no ES vidējā, tad arī prasības mums būtu jāpilda tikai 42% apmērā
LOSP: 42% no ES tiešajiem maksājumiem 2014. gadā ir tālu no lauksaimnieku minimālajām prasībām
Baltijas valstu lauksaimniecības ministri kopīgā paziņojumā norāda, ka ES nedrīkst samazināt finansējumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai
EP Eiropas Tautas partiju grupas priekšsēdētājs Jozefs Dauls atbalsta Latvijas prasību par taisnīgiem tiešmaksājumiem un aicina Latviju nepiekāpties
ViedokļiLatvijas lauksaimnieki ir vīlušies par EP piedāvājumu tiešmaksājumu izlīdzināšanaiSabīne Puķe, Zemnieku Saeima (ZSA)
12.06.2012 Latvijas lauksaimnieku organizācijas pauž vilšanos par Eiropas Parlamenta (EP) nesenāko priekšlikumu ES tiešmaksājumiem, iesakot noteikt 65% no vidējā ES līmeņa. Lai arī kopumā piedāvājums ir nedaudz uzlabojies un tas liecina, ka gan Zemkopības ministrijas, gan lauksaimnieku lobija pārstāvju darbs ir ticis novērtēts, lauksaimnieki negatavojas padoties un turpinās pārliecināt kolēģus visā Eiropā par iepriekš pausto prasību vismaz 80% no vidējā ES līmeņa. "Mēs esam vīlušies! Mūs neapmierina EP deputāta Luisa Manuela Kapulas Santoša priekšlikums. Līdz šim esam skaidri pauduši savu nostāju un pastāvam uz vienlīdzīgu konkurenci. Lai arī šobrīd ES aktuālākais ir finanšu krīzes jautājums, mēs negrasāmies atkāpties no savas nostājas, ka zemākais tiešmaksājumu slieksnis nedrīkst būt mazāks par 80% no vidējā ES atbalsta līmeņa. Ir jāatceras, ka mēs cīnāmies par Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju vienotajā tirgū periodā līdz 2020. gadam!" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone: Mēs nevaram piekrist tādam piedāvājumam, kurā Latvijas lauksaimniekiem tiešmaksājumu līmenis uz 1 ha būtu aptuveni 65% no ES vidējā, turklāt tas ir tikai sākot no 2017. gada, līdz tam tiešmaksājumu līmenis uz 1 ha būs mazāks nekā šie 65%. Mums tikai sola un paredz pārejas periodu, tajā paša laikā, mūsu lauksaimnieki tiek apzināti izstumti no ES vienotā tirgus nevienlīdzīgu konkurences apstākļu un tiešmaksājumu dēļ. Tāpēc domāju, ka mums ir jāturpina ES institūcijām atgādināt, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir jāatbilst ES vispārējiem principiem, kur viens no principiem ir nodrošināt godīgu konkurenci. Šobrīd Latvijas lauksaimnieki turpina maijā aizsākto parakstu vākšanas akciju zem petīcijas, kuru jūnijā gatavojas iesniegt premjeram pirms došanās uz Eiropadomes sēdi 28. 29. jūnijā Briselē. Zem petīcijas ir parakstījušies gandrīz 6000 Latvijas lauksaimnieki, un parakstu vākšana vēl turpinās līdz 18. jūnijam. Tāpat Baltijas lauksaimnieki ir gatavi doties un paust savu nostāju demonstrācijā Eiropadomes laikā 28. jūnijā. LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs: Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no Latvijas un citu valstu pārstāvjiem Eiropā, un esam apņēmības pilni skaidrot savu nostāju līdz lēmuma pieņemšanas brīdim gada nogalē, kā arī akciju veidā vērst lēmumpieņēmēju un starptautisko mediju uzmanību. Apsveicami, ka kooperatīvi turpina arī atbalstīt ES tiešmaksājumu kampaņas norisi, ziedojot tam būtiskus finanšu līdzekļus, jo šīm jūnija aktivitātēm jāseko vēl aktīvākiem protestiem uz ES samitu oktobrī un decembrī. |



