Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāZinātnieki bruģē ceļu Latvijas tradicionālajiem kūpinājumiemRūta Rudzīte, LR Zemkopības ministrija (ZM)
21.07.2016 Latvija 2014. gadā ilgās sarunās ar Eiropas Komisiju panāca, ka atļautā benzo(a)pirēna normai kūpinātos produktos nepiemēro tūlītēju samazinājumu, bet piešķir atkāpes periodu līdz 2017. gada 1. septembrim. Tātad no nākamā gada 1. septembra, ja Latvija nepamatos nepieciešamību turpmākai atkāpei, kūpinātās zivīs un kūpinātu zivju produktos, kā arī kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos benzo(a)pirēna daudzums nedrīkstēs pārsniegt 2 μg/kg patlaban pieļaujamo 5 μg/kg vietā. Savukārt benzo(a)pirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa (PAO4) 12 μg/kg patlaban pieļaujamo 30 μg/kg vietā. Šādas policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) normas Eiropas Komisija pieņēma jau 2011. gadā, un to ieviešanai tika noteikts trīs gadu pārejas periods, kas beidzās 2014. gada 1. septembrī. Tomēr vēl uz trim gadiem vairākām ES valstīm, to starpā arī Latvijai, izdevās panākt jauno normu atlikšanu. Pārtikas uzraudzības un paškontroļu analīžu rezultāti rāda, ka, ieviešot jaunās stingrākās normas, daļai kūpināto produktu nebūs iespējams panākt tradicionālā kūpinājuma īpašības. Pat lietojot modernas tehnoloģijas un iekārtas, nav iespējams radīt tās garšas, smaržas un arī izskata nianses, kas rodas kūpinājumos, kūpināšanas procesā izmantojot malku. Tātad ja ražošanas procesā ievērojam jaunās PAO normas, tas nozīmīgi vājina tradicionālās garšas, smaržas un izskata iezīmes, ko augstu vērtē patērētāji. Šī dilemma skar galvenokārt mājražotājus un mazos uzņēmumus. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata, ka nepieciešams saglabāt pašreiz spēkā esošās PAO normas, lai Latvijā joprojām būtu pieejama tradicionālo nacionālo kūpinājumu produkcija. Tomēr pastāv iespēja ES dalībvalstij jau uz nenoteiktu laiku saglabāt iepriekšējo PAO normu, ja dalībvalsts spēs zinātniski pamatot, kāpēc tas ir nepieciešams. Tādēļ Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju ir uzsākusi realizēt lauksaimniecībā izmantojamo zinātnes projektu Labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekme uz PAO līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos. Projekta mērķis ir noteikt Labas ražošanas prakses principu ievērošanas ietekmi uz PAO līmeņa samazināšanu tradicionāli kūpinātā gaļā un gaļas produktos, kā arī ir plānota informācijas vākšana par aktuālo PAO piesārņojumu tradicionāli kūpinātā gaļā, nodrošinot nepieciešamos datus. Tas ļaus Zemkopības ministrijai sagatavoties 2017. gada diskusijām Eiropas Komisijā par beztermiņa nacionālās atkāpes saglabāšanu Latvijai. |



