Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāBaltijas jūras mencu krājumi uz izsīkšanas robežasElīna Kolāte, Pasaules Dabas Fonds
06.10.2016 10. un 11.oktobrī par zivsaimniecību atbildīgie Eiropas Savienības valstu ministri tiksies, lai lemtu par nākamā gada pieļaujamo mencu nozveju Baltijas jūras reģionā. World Wildlife Fund (WWF) aicina Padomi piemērot saskaņoto reģionālo pārvaldības plānu un pārtraukt politisko tirgošanos, lai neriskētu ar Baltijas mencas pilnīgu izzušanu. Kopējā pieļaujamā nozveja un zvejas kvotas ir galvenie instrumenti, kurus izmanto, lai pārvaldītu komerciālo zveju Eiropas Savienības ūdeņos. Eiropas Komisija plāno radikāli samazināt pieļaujamo Baltijas mencu nozveju, atsaucoties uz neseniem zinātniskajiem pētījumiem, kuri atspoguļo kritisko Baltijas jūras mencu krājumu stāvokli. Tomēr Dānija un Vācija - valstis ar vislielāko rietumu mencu kvotu proporciju - izmanto īstermiņa ekonomikas argumentus, nevis strādā, lai nodrošinātu ilgtermiņa nākotni kopienām, kuras ir atkarīgas no mencu zvejniecības. Ministri turpina griezt muguru nolīgumiem, kuri veikti saskaņā ar Eiropas zivsaimniecības politiku sasniegt ilgtspējīgus zivju krājumus. "Par zivsaimniecību atbildīgās amatpersonas vairāk nekā desmit gadu ir ļāvušas turpināties zivju pārzvejai. Nepareizas vadības dēļ mēs šobrīd esam situācijā, kurā gandrīz nākas pārtraukt mencu zvejniecību vispār. Ir jāatrod risinājums, un tas visticamāk būs nepatīkams cilvēkiem un kopienām, kuras paļaujas uz šo nozveju," komentē Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja Elīna Kolāte. Šā brīža situācijā zvejas spiediens ir būtiski jāsamazina un ir jāveic turpmāki korektīvi pasākumi, kā, piemēram, zvejas pārtraukšana. Komisijai ir tiesības aizliegt zveju, ja dalībvalstis nespēj vienoties par atbilstošiem pasākumiem krājumu atjaunošanai. "Mēs zinām, ka dažas valstis joprojām nevēlas turēties pie esošajām saistībām un turpina ekspluatēt zivju krājumus ierastajā veidā. Esam pieredzējuši šādu rīcību citu zivju zvejniecībā ar postošiem rezultātiem, un būtu katastrofāli ko tādu novērot atkārtojamies Baltijas jūrā. Tas būtu kā pliķis sejā tiem, kuri ticēja saskaņotiem tiesību aktiem, kuri tika radīti, lai atveseļotu Baltijas jūras zivju krājumus," komentē Elīna Kolāte. Baltijas jūras Rietumu mencu krājumi ir bijuši nestabili kopš 1990. gadiem un šobrīd tuvojas sabrukumam. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka mencu krājumi ir zem visiem drošības atskaites punktiem. Zivīm ir traucēta reproduktīvā spēja, un zivju mirstība vairākus gadus ir stipri virs ilgtspējības līmeņa. Informācija redaktoram: Komisijas preses relīze par Baltijas jūras zvejniecības iespējām 2017.gadā: http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-2849_en.htm Komisijas preses relīze par Baltijas jūras mencas zvejniecības iespējām 2017.gadā: http://ec.europa.eu/newsroom/mare/itemdetail.cfm?item_id=34937 Baltijas jūras valstu padomes rekomendācijas zvejniecībai Baltijas jūrā 2017.gadā: http://www.fishsec.org/app/uploads/2016/08/BSACRecommendationsTACsBalticFINALCORRECT140716.pdf |



