Citas ziņas sadaļā
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Anderss: Atbalstu gana radikālo sadales tīklu tarifu politikas maiņu
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
ATR_2020 - patiesā valsts nozagšana
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
ATR-2020 un iedzīvotāju kopienas
Viedokļi E-PolāPierīgas mēri skeptiski par sadarbības teritoriju veidošanuAgroPols
23.01.2017 19.janvārī Pierīgas mēri Salaspilī tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, kurš iepazīstināja ar ieceri par valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi. Ministrs informēja, ka sadarbības teritoriju izveides mērķis ir panākt, lai jebkura reģiona iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvus pakalpojumus, un ieguvumi no šīs ieceres būtu vienota koordinācija un sadarbība starp valsts institūcijām, nostiprināta nacionālā drošība, iespēja attīstīt pašvaldību darbību un veikt decentralizāciju u.c. Ministrijas pārstāvji ziņoja par plānu veidot 29 sadarbības teritorijas pamatā ap reģionālās un nacionālās attīstības centriem. Saskaņā ar K.Gerharda sacīto tas uzlabotu iespēju veidot kopīgus projektus un infrastruktūru, plānot transporta, izglītības un citas jomas. Ministrijā esot apspriests arī jautājums par kārtības policijas funkcijas nodošanu pašvaldībām, tomēr tad būtu jānosaka arī kvalitātes standarti. Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji aicināja ministru konkrētāk izskaidrot iecerēto reformu - kāda tajā būs katras pašvaldības loma, kā tieši notiks sadarbība dažādās jomās - izglītībā, veselībā, transporta pakalpojumu nodrošināšanā, ceļu infrastruktūrā, civilajā aizsardzībā u.c. Uz daudziem jautājumiem ministrs ar saviem pārstāvjiem atbildes sniegt nevarēja. PPA biedri arī ministram norādīja uz lielajām neskaidrībām par funkciju sadalījumu pašvaldībām un to finansēšanu, ja minētā reforma tiks īstenota. Ministrs cita starpā norādīja, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds (PFIF) pēc būtības nav pareizi veidots un to vajadzētu mainīt ar valsts budžeta mērķa programmām, atsaucoties uz šī brīža situāciju, kad ir pašvaldības, kuras maksā ievērojamas iemaksas PFIF, bet bieži iedzīvotājiem var sniegt mazāku pakalpojumu klāstu nekā fonda saņēmējpašvaldības. Kopumā Pierīgas mēri ir skeptiski par 29 valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju veidošanu. Saskaņā ar ministra sacīto plānotais sadarbības teritoriju izveidošanas dokumentu iesniegšanas laiks valdībā ir šā gada marts. Sanāksmes noslēgumā PPA biedri pārrunāja arī virzību meliorācijas jautājumos saistībā ar VARAM iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimā, kas tiks izskatīti, sākot no nākamās nedēļas - par meliorācijas sistēmu statusu un meliorācijas sistēmu kadastra sakārtošanu. Mēri vērsa uzmanību, ka problēmas nevarēs atrisināt tikai ar meliorācijas sistēmas izmaiņām, bet vienlaikus ir jāizvērtē arī lietus ūdeņu un meliorācijas sistēmu pārvaldības jautājumi. Informāciju sagatavoja Sandra Baltruka, Carnikavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. |