Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāZemkopības ministrs Jānis Dūklavs: ES tirdzniecības līgumi nedrīkst vājināt Latvijas lauksaimniecībuDagnija Muceniece, LR Zemkopības ministrija (ZM)
24.01.2017 Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirmdien, 23.janvārī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē norādīja, ka ES starptautiskās tirdzniecības stratēģijai ar trešajām valstīm ir jābūt ļoti pārdomātai attiecībā uz ES lauksaimniecības nozari. "Ja Eiropas Savienība atver savu tirgu lauksaimniecības un pārtikas preču importam, tad mūsu ražotāju pieejai eksporta tirgiem ir jābūt līdzvērtīgai gan attiecībā uz tarifiem, gan dažādām tehniskām barjerām. Eiropas Savienības un trešo valstu stratēģiskie tirdzniecības līgumi nedrīkst negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības lauku un lauksaimniecības ekonomiku," uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Jau ziņots, ka 2016. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomi iepazīstināja ar pētījuma par ES 12 noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu un topošo nolīgumu ietekmi uz ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozari. Zemkopības ministrija jau vairākkārt norādījusi, ka ES un citu valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu nosacījumiem ir jābūt līdzvērtīgiem abām pusēm, lai atšķirīgās pārtikas kvalitātes prasības, sanitārie un fitosanitārie noteikumi, vides aizsardzības nosacījumi u.tml. nekaitētu ES eksportspējai un nemazinātu to konkurētspēju vietējos tirgos. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē EK arī sniedza ziņojumu par tirgus stāvokli un ES noteikto pasākumu kopumu piena nozares stiprināšanai jeb t.s. "piena paku". Kā zināms, situācija piena produktu tirgū uzlabojas, ir vērojams piena iepirkuma cenas kāpums un Latvijā, sākot ar 2016.gada augustu, piena iepirkuma cena pieaugusi vidēji par 14% mēnesī. Tomēr piena iepirkuma cenas Latvijā joprojām ir zemākas nekā citur ES. T.s. "piena paka" ir ES Tirgus kopējās organizācijas regulā paredzēts nosacījumu kopums, kuru mērķis ir veicināt piena ražotāju stāvokļa uzlabošanu piena piegādes ķēdē un veicināt piena nozares saglabāšanu ES mazāk attīstītos reģionos. Tā paredz nosacījumus ražotāju organizāciju veidošanai un to darbības veicināšanai. Latvija piekrīt, ka iesaistīšanās ražotāju organizācijās ļauj ražotājiem panākt labākus cenas nosacījumus un kopumā uzlabot savu stāvokli piena piegādes ķēdē. Pozitīvā attīstība pasaules tirgos pozitīvi ietekmē piena nozari. Vienlaikus Zemkopības ministrija ar lielu piesardzību raugās uz piena cenu kāpumu, jo jāņem vērā tas, kā ražotāji reaģēs uz cenu kāpumu, gan arī tas, cik ilgs un stabils būs šis pieaugums. Latvijas piena ražošanas nozare atzīst, ka EK piena nozares stiprināšanas pasākumiem varētu būt pozitīva ietekme arī Latvijā, tādēļ Latvija atbalsta ziņojumā pausto EK aicinājumu turpināt "piena pakas" nosacījumu piemērošanu arī pēc 2020.gada, lai nozare varētu pilnībā izmantot šo elementu sniegto potenciālu un labumus. |



