Iepriekšējā reformā teritoriju centri izzuda no vietām, kur ļaudīm nebija savas formulētas sociāli teritoriālās identitātes - vienojošās kultūras un teritorijas sajūtas identitātes. Kur nebija vēlmes un spējas, un enerģijas cīnīties par savas identitātes un sabiedrības šūnas izveidošanu. Un radās (vai palika) tur, kur šāda kopienas enerģija bija. Paskatāmies kartē - Kandava ar skaidru ideju - būt piederīgiem Kurzemes telpai. Alsunga - pilnīga sava suitu kultūrtelpa. Dundaga - senie un jaudīgie dundadznieki, kuru mazais Dundagas piena kooperatīvs vēl šodien kategoriski pretojas tirgus spiedienam savējo identitātes saglabāšanai. Nīca, Rucava, Priekule. Rūjiena, Naukšēni un Burtnieki... Smiltene un Līvāni. Ozolnieki - pilnīgi ne no kā izveidojusies jauna sabiedriskā telpa uz vienkārša melioratoru strādnieku ciemata teritorijas.

Ikšķile - varbūt pat tās neatkarības intelektuālais spēks sakņojas manis nemīlētajā kristīgās ticības pionierismā. Rauna. Priekuļi - lauksaimniecības intelektuālais centrs ar simtpiecdesmit gadu vēsturi. Sigulda beidzot ieguvusi savu skaidru vīziju un sabiedrisko vienošanos par stratēģiju un tās īstenošanas ceļu.

Šīs reformas apzināts vai neapzināts blakusprodukts ir vēl saglabāto identitāšu izdzēšana, bet jaunattīstīto – daudzviet vājināšana. Daudzveidības izplacināšana bezpersoniskās administratīvās pārslās. Vienāda lieluma un formas. Administratīvas struktūras ar pakalpojumu sniegšanas procedūrām....

Zudusi Cesvaine un Lubāna. Ieplacināti Viļāni un Kārsava. Deklasētas Dagda un Aglona. Sēlijai atņemta Ilūkste. Zemgales nomalē iespiesta Kandava. Čangalijas Krustpils un Zemgales Jēkabpils atkalsalaulājums. Pazudusi Aknīste un Viesīte. Novadu krustcelēs saplosītā Jaunpils, kas tik ilgi bijusi Kurzemes kultūras un lauksaimiecības zināšanu centrs.

Palikuši rajoni ar klientu apkalpošanas centriem un projektu piesaistes struktūrām padomju raikomu centros ar nozīmētiem, valsts procedūrām paklausīgajiem, pārvaldniekiem...