Citas ziņas sadaļā
Jurģis Liepnieks par pašvaldību budžetiem: Tā ir ačgārnība!
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Jānis Ošlejs: Pašā centrā jābūt jautājumam kā ekonomiski augt straujāk
Ir pagājuši teju 2 gadi Ukrainas iznīcināšanas, bet Latvija dzīvo pa vecam. Tā Gundega Repše
Latvijā jāmaina darbanespējas labu regulējums
Aivars Markots par Lembergu
Kūtrim būšot jāatvainojas
Viedokļi E-PolāLatvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmuguresAndris Miglavs, AgroPols
25.01.2021 Pusgads jau nodzīvots pēc jaunās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcijas (turpmāk tekstā arī ATV likums) pieņemšanas 2020. gada jūnijā. Valsts gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Bet mieles pēc šā likuma redakcijas izsludināšanas ir palikušas. Kāpēc un kādas - par to šajā analītiski pētnieciskajā rakstā Pievienotie dokumentiZiņojuma pilns tekstsPusgads jau nodzīvots pēc jaunās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcijas pieņemšanas 2020. gada jūnijā. Kāpēc un kādas - par to šajā analītiski pētnieciskajā rakstā, faktiski neformāla un, pēc formas, mazliet neparasta pētniecības projekta galaziņojumā. Motivācija šādu pētījumu veikt bija uzaicinājums par pieaicināto ekspertu Satversmes tiesā lietā par Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam. Ziņojums ir garš. Tomēr tā secinājumu būtība ir formulējama 2 tezēs: 1. valdošās koalīcijas izvēlētais, un caur likdošanas procesa gaņģiem izspiestais Latvijas administratīvi teritoriālās reformas process un rezultāts ir (a) neargumentēts, (b) būtībā noziedzīgi melīgs, (c) subsidaritātes principu izkropļojošs un (d) principā neatbilstīgs Latvijas sociālekonomiskajai situācijai un tās attīstības procesiem; 2.Ejot šo risinājuma ceļu, principā netiek risināti akūtākie teritoriju attīstības pārvaldības izaicinājumi - motivējoša un atbildīga pašvaldību darbības un teritoriju attīstības finansēšanas mehānisma izveide, kompleksas teritoriju attīstības pārvaldības sistēmas reāla izveidošana un ieviešana, optimizējot pakalpojumu un infrastruktūras tīklus, kā arī tiek sagrauts sekmīgas valsts politiskās varas pamats - pilsoņu cieša un nepastarpināta iesaiste valsts pārvaldībā. Un diemžēl ar šo reformu tiek pazaudēti kā minimums 5 gadi reālo teritoriju attīstības pārvaldības izaicinājumu risināšanai. Šis laika nogrieznis var būt izšķirošais vairāku teritorijas sarukšanas procesu ieiešanai neatgriezeniskuma fāzē. |