Agro-Ekonomika

Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022

Anderss Beverens, AgroPols
25.10.2023

Pievienotie dokumenti

Energo_7.jpg

Saite

ej.uz/q9fj
Turpinām ieskatīties jaunākajā, 2023.gada oktoberī publicētajā Latvijas energobilancē. 
 Šoreiz par pāmaiņām 14 gadu ilgumā.   
2022.gadā, neraugoties uz izcili augstajām cenām, elektroenerģijas patēriņš Latvijā samazinājies tikai par 4%.
Tā liecina ELEKTROENERĢIJAS bilances pārmaiņas Latvijā 2008-2022 gados.
 
Turpinājusi "mirt" curuļvadu transporta nozare.
Diezgan jūtams samazinājums visās rūpniecības nozarēs, izņemot
- ķīmisko un farmācijas;
- minerālu izstrādājumu ražošanas (cements+citi būvmateriāli),
- metālu ražošanas nozares,
kur jūtams palielinājums.
 
Mājsaimniecībās patēriņa samazinājums par 7,5% - ģimenes budžeta taupīšanas vārdā var arī pamainīt paradumus.
Pārējā komercsektorā un sabiedriskajās iestādēs patēriņš nav jūtami mainījies, kaut būtu bijis pamats ekspektēt līdzīgu sarukumu kā mājsaimniecībās.
 
Elektroenerģijas primārajā ražošanā (praktiski tie ūdens, saule, vējš) ir mērens noturīgs palielinājums (par hidrosvāsrtībām nerunāsim - tās pārāk atkarīgas no Daugavas plūsmas untumiem) .
Beidzot saredzama kļūst saulesstaciju daļa. Tomēr atkarību no importa tas līdz šim praktiski nav mazinājis. Saules&vēja daļa Latvijas teritorijā saražotajā elektroenerģijas apjomā ir bijusi tikai 4,6%, bet patērētajā apjomā vēl mazāka - tikai 3,1%.
 
2022.gadā jūtami (par 33%) samazinājies koģenerācijā uz vietas ražotais elektroenerģijas apjoms, aizvietojot to ar importu - tas palielinājies par ~30%.
 
Tā kā - kopumā nevar teikt, ka būtu redzami jūtami uzlabojumi Latvijas elektroenerģētikas sektorā, atbilstīgi Zaļās vienošanās izaicinājumiem. Saules un vēja apakšnozares pagaidām vairāk ir tāda publiskas energoneatkarības rotaļas imitācija ar praktisku nozīmi vien atsevišķiem indivīdiem, bet tas jau būtu citas sarunas priekšmets...

AgroPols

x

Paroles atgadināšana