Agro-Ekonomika

Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies

Dažas pārdomas par sabiedrībā gana bieži izskanējušiem jautājumiem. 

“..ir bažas, ka, turpinoties piena iepirkuma cenu kāpumam, Latvijas piena produkti var kļūt nekonkurētspējīgi.”

Manuprāt, lielāks šeit ir risks Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspējai salīdzinot ar citvalstu ražotājiem, ja runājam par Latviju kopumā, vai dažu, mazāk efektīvi strādājošu uzņēmumu darbībai, salīdzinot ar efektīvākajiem.

Kādēļ? Produktu cenas arī Latvijā kā mazā ES iekšējā tirgus daļā ilgākā laika posmā nosaka cenu līmenis citās ES valstīs, bet to ļoti tieši ietekmē ES KLP diktētās industriālo produktu (sausā vājpiena un sviesta) intervences cenas. Tāpēc atļaujos uzskatīt, ka ļoti nozīmīgas patēriņa produktu cenu pārmaiņas Latvijā vairs tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo ar iekļaušanos ES iekšējā pārtikas tirgū saistītais cenu palielinājums jau ir noticis.

Tādēļ šajos apstākļos par svarīgāku kļūst uzņēmumu spēja:

-  atrast un ražot produktu ar īpašām pazīmēm, kas motivētu patērētājus par šo produktu maksāt vairāk kā par kādu citu produktu (arī- citu valstu ražoto produktu). Tas un vienīgi tas var būt par pamatu pašmāju ražojumu labākām cenām patēriņa tirgū salīdzinājumā ar alternatīvo industriālo produktu pārdošanas cenām.

- izveidot efektīvas, resursus taupošas ražošanas sistēmas, kas mazina zudumus ražošanas procesā, kapitāla izmaksu slogu uz produkcijas vienību, darbaspēka resursu fizisko patēriņu, utml. 

- izveidot racionālākas loģistikas sistēmas, tajā skaitā arī pirkto piena resursu piegādes loģistikas. 

Tieši šo noteiks katra individuālā uzņēmuma spēju kopums. 

“Droši vien, ka piena produktu cenu kāpums veikalos nav tik liels kā piena cenu palielinājums. Tomēr uzņēmums nevar ilgstoši pats ar saviem resursiem nosegt piena cenu palielinājumu, turklāt kaut kas taču ir arī jānopelna!” 

Piekrītot, ka piena produktu cenu kāpums gala patēriņa tirgū ir procentuāli mazāks kā uzņēmumu pirkto piena resursu cenu palielinājums, tomēr negribētu piekrist, ka tas viss tiek finansēts no uzņēmumu pašu finanšu resursiem – kā nozīmīgs avots ir resursi no papildus cenu palielinājuma gala patēriņa tirgū, kā arī no iepriekš nosauktajām uzņēmuma spējām izrietošie finanšu avoti.

Un virknes Latvijas piena nozarē strādājošo uzņēmumu sekmīgi izstrādātie investīciju projekti publiskā atbalsta saņemšanai parāda, ka kaut ko nopelnīt jau tomēr šie uzņēmumi reāli plāno. Varbūt ne viesiem tas izdosies. Bet – efektīvākajiem noteikti jā.

"Kāpēc pieaug piena iepirkuma cenas?"

Garākais skaidrojums:

Pēc Latvijas iestāšanās ES ir nozīmīgi uzlabojušās piena produktu pārdošanas iespējas, kas nozīmē, ka uzņēmumiem ir motivācija pirkt pārstrādāšanai vairāk piena sava pārdodamā produkta ražošanai. Un šie uzņēmumi nav izvietoti vienīgi Latvijā, bet arī aiz tās robežām – Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Igaunijā. Tas bija galvenais izskaidrojums pirmajam cenu palielinājuma vilnim.

Savukārt, turpmākajā posmā nozīmi iegūst piensaimniecības uzņēmumu sistēmu efektivitātes palielināšanās, kas atsevišķiem uzņēmumiem ļauj maksāt, gan līdz zināmai robežai, tomēr lielākas piena iepirkšanas cenas. Jo lielā mērā arī cīņā par tirgu iegūtais lielākais darbības apjoms kļūst par konkurences cīņas instrumentu, jo palīdz samazināt fiksēto izmaksu slogu uz produkcijas vienību.

Īsākais skaidrojums:

Ilgtermiņa tas notiek tāpēc, ka efektīvākie uzņēmumi, sakārtojot savu darbību, var maksāt vairāk un var cīnīties par lielāku tirgus daļu. Īstermiņā – tie ir Latvijas salīdzinoši mazajā teritorijā strādājošās sadrumstalotās un savstarpēji ļoti konkurējošās piena pārstrādes sistēmas cīņas atspoguļojums Latvijas piena resursu tirgū.

"Kāds ir īstais iemesls piena pārstrādātāju satraukumam par piena cenu kāpumu?"

Acīmredzot, iepriekš minētā īstermiņa tirgus konkurences cīņa spiež uzņēmumus piedalīties tirgū ar augstāku cenu, kā sasniegtie saimniekošanas efektivitātes uzlabojumi, un ir traucēta attīstības programmu īstenošana. Pieļauju, ka atsevišķiem uzņēmumiem šī cīņa var pat izrādīties liktenīga.

"Vasarā piena produktu cenām veikalos vajadzēja kļūt lētākam, ņemot vērā, ka piens sezonā tiek saražots aptuveni divreiz vairāk. Šogad, tas tā nebija. Ar ko tas izskaidrojams, kāpēc tā notiek?" 

Jūsu kolēģa novērojumi atbilst realitātei. Galvenos iemeslus jau aprakstīju iepriekš – skaidrojot cenu palielinājuma faktorus – tieši vasara šogad sakrita ar iestāšanos ES. Tā kā šogad praktiski ir iespējams cits risinājums – ziemas sezonā, paaugstināta piena resursu deficīta apstākļos, ir iespējams neliels piena, arī tā produktu patēriņa cenu palielinājums. Kaut, manuprāt, arī Latvijā, pēc iestāšanās ES cenu sezonālās svārstības būs mazākas kā agrāk. 

"Izejot no augstāk minētā, vai ir gaidāms piena un citu pārstrādē izmantojamo izejvielu iepirkuma cenu kāpums arī turpmāk un kādā apmērā?"

Savukārt, izejot no mana iepriekšteiktā, mana atbilde ir “jā, cenu palielinājums ir gaidāms”. Tomēr tā apmēri ir ierobežoti, jo:

- galvenās cenu paaugstināšanās rezerves ir piensaimniecības sistēmas kopējās efektivitātes palielināšanās, tomēr to apguve prasa laiku un arī iespējas ir ierobežotas, īpaši lielu laiku un ieguldījumus prasīs primārās piena ražošanas sektora pārstrukturēšana; 

- ES nolemtā KLP reforma paredz piena tirgus cenu pazemināšanu līdz pat par vidēji 15%, un šis process ir pat sācies. Latvijas gadījumā tas, visticamāk, nozīmē, ka piena iepirkuma un produktu pārdošanas cenas nesasniegs to līmeni, ko tās būtu sasniegušas 2003. gada ES ekonomiskās telpas apstākļos.