Citas ziņas sadaļā
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kā vārds var palīdzēt radīt diktatoru
Mums tiešām nav plānu, kā labāk un ilgtermiņā attīstīt iedzīvotāju ienākumu pelnīšanas spēju?
LSM: "Mieriņas izteikumi "priekšvēlēšanu retorika"?"
Kā palīdzēt turienes režīma opozicionāriem?
Sviests, pie kura esam pieraduši
Latvijai 6 gados jāsasniedz vidējais Eiropas Savienības labklājības līmenis sapnis vai realitāte?
Anderss: vēlēšanu rezultāti ir sūdīgi. Ja atklāti un ne politkorekti.
Un atkal zemnieku apmātība ar PVN samazināšanu pārtikai
Atceramies šo ķermeni ar nosaukumu Ivars Zariņš
SociālpolitikaVisās pasakās galu galā katrs saņem pelnīto. Mēs esam nopelnījuši savu valdībuAnderss Beverens, AgroPols
14.01.2021 Visās pasakās galu galā katrs saņem pelnīto.
Sākas Satversmes tiesas sēdes par administratīvi teritoriālo reformu.
Katrai tautai ir valdība, kādu tā pelnījusi. Saprotu to un ar sakostiem zobiem pieņemu to. Un pakļaujos tās haotiski un bezmērķīgi veidotajai un ar tiesību aktiem nostiprinātajai sociālekonomiskajai videi. Tomēr tas man neliedz vērot un vērtēt procesu attīstību, to atbilstību Latvijas kā demokrātiskas republikas attīstības veicināšanas izaicinājumiem.
Latvijas pastāvēšanai nav svarīgāka izaicinājuma kā apturēt visas Eiropas mērogā visā pēckara vēsturē straujāko un ilgstošāko depopulāciju ar straujāko un polārāko periferiālās depopulācijas specifisko iezīmi. Vēl pirms 2 gadiem mēs bijām priekšpēdējie ar -22,6% 28 gadu laikā. Bet 2020. gadā arī LT iedzīvotāju sarukšana praktiski apturēta - vairs tikai par 94 cilvēkiem mazāk kā gadu iepriekš. Latvijā par 12293 cilv,ēkiem. Tagad esam pēdējie ar -23,7% pret LT -23,3%..
Bet šī izaicinājuma risināšanas vietā visa sabiedrība jau divus gadus nodarbojas ar šim uzdevumam pilnīgi neizšķirošas parādības - vietējo pašvaldību reformas īstenošanu, principā neskarot vispārējos teritoriju attīstības pārvaldības daudz svarīgākos aspektus. Mēs nelietderīgi izmantojam savu mentālo enerģiju un zaudējam 4 gadus ilgu laiku, šajā lakā neveicot darbībās, kas patiešām varētu mainīt attīstības vektoru. Šo jau aizvadīto 2 gadu laikā esam vien spējuši vēl tikai pasliktināt mūsu nodokļu sistēmas konkurētspēju, demonstrēt solidaritātes trūkumu pandēmijas ierobežojumu laikā un palielināt valsts budžeta saistības pret darba ienākumus negūstošiem cilvēkiem. Izglītības pilnveides jomā izstrīdēties par LU rektora ievēlēšanu, bet sabiedriskā transporta jomā īstenot ar teritoriju attīstības stratēģijām nesaistītus autopārvadājumu iepirkumus.
Ir pierādījies, ka pat finansiāli visnotaļ ietilpīgā ES vismaz 15 gadus ilgi sniegtā palīdzība attīstības nevienlīdzības mazināšanai nav spējusi mainīt mūsu attīstības relatīvi atpaliekošo vektoru. Agrāk tikai salīdzinājumā ar Igauniju, tagad arī – salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu. Kaut ko mēs darām pilnīgi nepareizi.
|