Prognozes

Tiek prognozēts, ka tuvāko 10 gadu laikā dārzeņu eksports no Nīderlandes uz Krieviju divkāršosies

Nīderlande ir viena no ES lielākajām augļu un dārzeņu piegādātājām Krievijas tirgū. Tā 2008. gadā no 605,5 tūkst. t dārzeņu, kas tika eksportēti uz Krieviju no ES-27, gandrīz puse (259 tūkst. t) nāca no Nīderlandes. Šādi skaitļi izskanēja ikgadējā svaigo augļu un dārzeņu konferencē FRESH 2010, kas šonedēļ norisinājās Sankt-Pēterburgā. Pašlaik Nīderlande ir sestā lielākā eksportētāja uz Krieviju un nodrošina 4% šīs valsts kopējā augļu un dārzeņu importa. Lielākoties tiek piegādāti sīpoli, tomāti, paprikas, baklažāni, burkāni un kāposti. Tāpat Nīderlande ir trešā lielākā augļu eksportētāja uz Krieviju (14%), piegādājot tai ābolus un bumbierus. Pēc Nīderlandes Augļu un dārzeņu biroja (Groenten Fruit Bureau) datiem, dārzeņu platība Krievijā aizņem 861 tūkst. ha un augļu dārzu platība - 527 tūkst. ha. Dārzeņu kopraža Krievijā ir 14 milj. t gadā un augļu kopraža – 2,8 milj. t. Krievijā viens cilvēks gadā patērē 90 kg dārzeņu (salīdzinājumam Latvijā 61-64 kg/cilv.), bet augļu patēriņš 40 kg/cilv. gadā. Nīderlandes augļu un dārzeņu tirgotāji uzskata, ka Krievija pati nespēj nodrošināt pieprasījumu iekšējā tirgū un prognozē, ka tuvākajos 10 gados dārzeņu eksports no Nīderlandes turpinās palielināties un 2020. gadā sasniegs 500 tūkst. t.

No vienas puses, šī prognoze var iepriecināt arī Latvijas augļu un dārzeņu ražotājus, jo tā nozīmē, ka arī mūsu produkti var atrast noietu kaimiņvalsts tirgū. No otras puses, dārzkopība Krievijā strauji attīstās un šī valsts arī pati spēj ievērojami palielināt sīpolu, burkānu un kāpostu, kā arī ābolu ražošanu.

Avots: www.fruitnews.ru