Prognozes

Dārgāka arī otrā maize

Laikraksts "Latvijas Avīze" raksta, ka šogad gaidāma mazāka kartupeļu kopraža kā pērn un līdz ar to augstākas cenas.

Kartupeļi zem zemes dzen asnus un plaisā, tāpēc ražai nebūs laba kvalitāte

Dabas apstākļu kaprīzes šajā vasarā ļoti lielās platībās nav izturējuši kartupeļi. Oficiālās un neoficiālās prognozes rāda arī mazāku kopražu nekā pērn. Vakar sēklas kartupeļus sāka rakt arī SIA "Aloja agro", kas apstrādā aptuveni 140 hektārus lielus stādījumus. "Mūsu lauki atrodas trīs novados, un, kopā ņemot, nevar teikt, ka bija vai patlaban ir ārkārtas situācija. Kvalitāte ir laba, vissvarīgākais būs atrast pircējus," tā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vārpa.

Patlaban Latvijā vāc gan agro šķirņu, gan arī pārtikas un sēklas kartupeļus. "Labu kartupeļu nebūs daudz tāpēc, ka karstums apturēja bumbuļu augšanu, vairākām šķirnēm zem zemes raisījās jauni asni un kraupis bojāja izskatu. Ja pēc ilga sausuma seko mitrums, tad kartupeļos rodas plaisas," norāda SIA "Aloja Starkelsen" agronome Aiga Kraukle. Nozares pārstāvji norāda – šā gada dabas apstākļu dēļ cilvēkiem jārēķinās ar kartupeļu sadārdzinājumu un sliktāku kvalitāti.

Atšķirības pa novadiem

LPKS "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa stāsta, ka vislabākie dabas apstākļi kartupeļu audzēšanai bija Rembates un Madlienas pusē, kur kartupeļus audzē vairāki lielie audzētāji. "Šajā vasarā izrādījās, ka Vidzemes uzkalniņi ir ļoti piemēroti kartupeļu audzēšanai, jo vagās nekrājās ūdens. Kopaina valstī tomēr nav iepriecinoša – raža būs sliktāka nekā pērn. Pircējiem jārēķinās – jau rudenī kartupeļu cena būs par 20 – 30% augstāka nekā patlaban, bet pavasarī kartupeļi maksās vēl dārgāk. Ražas prognozes visās Eiropas valstīs šajā gadā liecina par eksportam un vairākos gadījumos arī pašu patēriņam nepietiekamu kartupeļu un dārzeņu daudzumu," tā E. Strazdiņa. "Mūsmāju dārzeņu" pārstāve norāda uz mazāku nekā agrāk kartupeļu patēriņu un to, ka patlaban daudzi audzētāji cenšas pārdot kartupeļus no izslīkušajiem tīrumiem. Tos glabāt noteikti nedrīkst.

Sidrabenes pagasta "Lazdiņos" vakar bija novākti vairāk nekā pieci hektāri no 50 ha lielajiem kartupeļu stādījumiem. "Zeme ir jāatbrīvo ziemājiem, tāpēc otrdien sākām rakt. Atsevišķi lauki, tāpat kā citiem Zemgales saimniekiem, mums izslīka. Lietus un karstums veicina bakteriālās puves izplatīšanos, kurai pretlīdzekļi nav atrasti. Ir nedrošība par ražu. Agro ražu saimniekiem apdraud nepietiekamais glabātavu daudzums un to aprīkojums. Ja ar ventilatoru glabātavā var nodrošināt 20 grādu temperatūru, tad rezultāta nebūs. Mēs uzskatām – īsti pieņemami nav, ka patlaban kartupeļu audzētājs saņem vien trešdaļu no tās cenas, kuru veikalā vai tirgū samaksā pircējs. Mums maksā 7 – 9 santīmus par kilogramu," norāda "Lazdiņu" saimniece Dagnija Hincenberga.

Alojas pilsētas ar lauku teritoriju zemnieku saimniecībā "Tēraudiņi" cer uz labu pārtikas kartupeļu ražu. "Bumbuļu rakšanu varētu sākt septembra vidū. Raža varētu būt aptuveni 30 tonnas no hektāra. Raizējamies par "Marlen" šķirnes čipsu kartupeļiem, kas sāka dzīt asnus un "Bellarosa" šķirnes bumbuļiem, kas šīs vasaras neparastajos dabas apstākļos sāka dalīties un plaisāt. Patlaban ir izveidojies iespaids par rudens iestāšanos, kartupeļi izskatās noguruši," teic "Tēraudiņu" agronome Santa Možvillo. "Tēraudiņos" no 100 hektāriem kartupeļu stādījumu 80 ha aug pārtikas, bet 20 ha – čipsu ražošanai paredzētie bumbuļi.

SIA "Latfood" agroservisa vadītājs Ilgvars Krūmiņš čipsu ražošanai paredzētos bumbuļus vērtē šādi: "Nenoliedzami, karstums, kas mijās ar spēcīgu lietu, ir darījis savu. Veicot kartupeļu stādījumu apsekošanu un kvalitātes pārbaudes, secinām, ka dažviet kartupeļu stādījumiem ir kaitējis īslaicīgs sausums, bet citviet lietus. Domājam, ka vislabākā raža šogad varētu būt Līgatnes pusē, kur zeme ir smagāka un līdz ar to sausumizturīgāka. Savukārt Zemgales līdzenumos, kas pavasarī applūda, arī vasaras laikā ilgstoši saglabājās mitrums, līdz ar to raža varētu būt ne tik laba kā pērn." "Latfood" kā ik gadu iecerējis nopirkt 11 000 tonnu kartupeļu, tomēr īsta drošība par ražu būšot septembrī, kad sāksies īstie vākšanas darbi.

Alojā aktīva darbošanās

Baltijas valstīs vienīgā kartupeļu cietes pārstrādes rūpnīca "Aloja Starkelsen" vakar saņēma "Zaļās karotītes" karogu un atklāja bioloģisko sēklas kartupeļu glabātavu, kur iecerēts glabāt aptuveni 1000 tonnas sēklas kartupeļu. Rūpnīca 2008. gadā ražoja 24, pērn 103, bet šajā gadā iecerēts ražot 200 tonnu bioloģiskās cietes, kuras ieguvei vajadzēs aptuveni 800 – 950 tonnu cietes kartupeļu. Cietes bioloģiskos sēklas kartupeļus salīdzinoši nelielā daudzumā mūsu valstī audzē vien Latgalē – "Dzenīšos" un Renārs Eiduks. Pārējo daudzumu pēc integrētajām metodēm no Vācijā un citās valstīs pirktās sēklas audzē piecās valstī zināmās saimniecībās, tostarp "Aloja agro", Zīlītēs", "Briežkalnos", "Rudzīšos", un Andrejs Hansons. A. Kraukle uzsver priekšrocības bioloģisko kartupeļu audzēšanā – no lauka bez šķirošanas var vest uz rūpnīcu, aptuveni 2,5 reizes augstāka cena nekā ar konvencionālajām metodēm audzētajiem cietes bumbuļiem un īss uzglabāšanas laiks saimniecībā.

Alojas rūpnīcā šajā gadā arī pārstrādās aptuveni 10 000 t pēc konvenciālām metodēm audzētus kartupeļus un ražos 2000 tonnu kartupeļu cietes.

***

Viedoklis

Zane Eniņa, SIA "Rimi Baltic" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja: "Mūsu veikalos situācija patlaban ir ļoti laba – Latvijā audzētos kartupeļus pārdodam par 28 santīmiem kilogramā. Šie kartupeļi galvenokārt ir audzēti zemnieku saimniecībā "Galiņi", kas darbojas kooperatīvā "Mūsmāju dārzeņi". Ziņu vai bažu par deficītu mums pagaidām nav. Ja nenotiks kas ārkārtējs, ceram Latvijā audzētos kartupeļus pircējiem piedāvāt līdz nākamajai ražai. Parasti pavasarī jaunās ražas kartupeļus pērkam dienvidu valstīs, kas paplašina sortimentu un pircējiem ļauj agrāk nobaudīt svaigu produktu."

Kartupeļu ražas prognoze

Avots: Zemkopības ministrija