Apskati, analīzes, vērtējumi

Intervences cenu pamatojums 1997. gada budžetam

Pirmais pētījums Latvijā par iespējām lauksaimniecības politikas praktiskā īstenošanā izmantot intervences iepirkumu tirgū. ### Pielikumos pievienoti pētījuma atskaites faili DOCX un PDF formātos

KOPSAVILKUMS

Intervences cenu piedāvājuma kopsavilkums

Tabulā sakārtoti galvenie pētījumu rezultāti un valsts intervences cenu projekti 1997.gadam. 

Pētījumos (aprēķinos) nav rasti ekonomiski argumenti tik augstiem valsts intervences cenu projektiem pārtikas kviešiem, rudziem un auzām, kas pārsniegtu 1995.gada faktiskās cenas Latvijas iekšējā tirgū. 

Intervences cenas nav iespējams ekonomiski argumentēt augstākas par faktiskajām iekšējā tirgū arī sausajam pilnpienam.

Nevar reāli darboties divas valsts intervences cenas sviestam un sausajam vājpienam. Ir jāizvēlas viena, kas atbilst konkrētajai tirgus un ražošanas attīstības pakāpei. Kā kritēriji būtu jāievēro vairāki apstākļi, no kuriem kā noteicošie minami:

*              attiecīgā produkta ražošanas un patēriņa bilance Latvijā. Ja prognozējamais eksporta apjoms iekļaujas ES muitas tarifu kvotas ietvaros, var būt pieļaujami izskatīt jautājumu par ES iekšējā tirgus cenas izvēli par bāzes cenu Latvijas intervences cenu aprēķiniem sviestam un sausajam pienam.

*              cenu līmenis Latvijas iekšējā tirgū. Iepriekšminētais var būt spēkā vienīgi gadījumā, ja iekšējā tirgus cenu līmenis šajā gadījumā nepieaug līdz augstākam līmenim, kā var nodrošināt spēkā esošie un atļautie tirgus aizsradzības noteikumi, tajā skaitā- muitas barjeras.

 VALSTS INTERVENCES SISTĒMAS IEViEŠANAS PROBLĒMAS

Eiropas Savienības valstu tirgus atbalsta un intervences sistēma lauksaimniecībā veidojās vairākus gadu desmitus, to pakāpeniski labojot un koriģējot.

Katra jauna ekonomiskā instrumenta ieviešana rada arī jaunas problēmas, kas savukārt prasa risinājumus. Vairākas problēmas ir jau saskatāmas, arī risinot valsts tirgus intervences cenu jautājumu Latvijā.

1. Viena no problēmām ir Baltijas valstu kopēja tirgus izveidošana, kas var radikāli mainīt situāciju iekšējā tirgū. Baltijas valstu ekonomisko problēmu risināšanas atšķirīgās metodes kopējā tirgus apstākļos var sagraut Latvijas iekšējo valsts intervences cenu mehānismu un novest pie nopietnām ekonomiskām grūtībām. Tapēc, valsts intervences cenu mehānisma izveidošanā jāņem vērā abu kaimiņvalstu nostāja līdzīgu jautājumu risināšanā. Šādu jautājumu saskaņošana prasīs zināmu laiku.

2. Ļoti svarīgs un neatrisināts ir jautājums par apgrozāmiem naudas līdzekļiem, kas vajadzīgi produktu iepirkšanai par intervences cenām. Nav pieļaujams, ka naudas līdzekļu trūkuma dēļ nebūtu iespējams realizēt jau izsludinātu produkcijas valsts iepirkšanu.

3. Var rasties neprognozētas grūtības ar valsts rezervē iepirkto produktu realizāciju par ieplānotām cenām. Šādas grūtības var radīt:

·      produkcijas pieprasījuma neparedzēta krišanās; līdz ar to produkcijas pasaules cenu neprognozēta pazemināšanās;

·      produkcijas kvalitātes prasību izmaiņas vai dažādu kvalitātes rādītāju neatbilstība pasaules tirgus prasībām;

·      Lauksaimniecības produkcijas lielāko pasaules tirgotāju lobijs.

4. Sevišķi jāatzīmē iespējamās grūtības ar produkcijas kvalitātes noteikšanu adekvāti pasaules tirgus prasībām, jo Latvijā pielietojamo standartu lielākā daļa neatbilst pasaulē pielietojamo rādītāju sistēmai. Bez tam trūkst analīzēm vajadzīgā aparatūra, kā arī nav pietiekoši labi profesionāli sagatavotu kvalitātes kontroles speciālistu.

5. Iepirkšanas sistēmu par valsts intervences cenām var izmantot negodīgi uzņēmēji nelegālam biznesam:

·      pārdodot valstij produkciju, kas iepirkta ārzemēs par zemākām cenām nekā intervences cena;

·      pārdodot valstij kontrabandas veidā ievestās preces.

Ņemot vērā teikto, iesakām sekojošus risinājumus:

1.  Valsts intervences mehānismu jāievieš tikai vienlaicīgi un kopā ar nepieciešamiem organizatoriskiem pasākumiem; 

2.  Valsts intervences mehānismu ieviest pakāpeniski un sākumā to pielietot tikai vienai produkcijas grupai - graudiem. Šim produkcijas veidam ir stratēģiska nozīme valsts ekonomikā, zemākas glabāšanas izmaksas un mazāks realizācijas grūtību risks, kā arī jau izveidojusies un pieredzējusi tirgus valsts aģentūra;

3.  Pēc intervences mehānisma aprobācijas un nepieciešamās koriģēšanas, produkcijas loku varētu pakāpeniski paplašināt.