Eiropas lauki 2020. gadā: vēl viens scenārijs

Agnese Krieviņa, AgroPols
28.09.2009

Turpinām iepriekšējā nedēļā aizsākto tematu un cenšamies noskaidrot, kā lauki varētu izskatīties 2020. gadā. Jau informējām, ka Nīderlandes Wageningen universitātes institūta pētnieki izstrādājuši sešus iespējamos scenārijus. Šoreiz aplūkosim otru no tiem - konkurētspēju, norādot, ka galvenais vadmotīvs šajā scenārijā ir efektivitāte.

Turpinām iepriekšējā nedēļā aizsākto tematu un cenšamies noskaidrot, kā lauki varētu izskatīties 2020. gadā. Jau informējām, ka Nīderlandes Wageningen universitātes institūta pētnieki izstrādājuši sešus iespējamos scenārijus. Šoreiz aplūkosim otru no tiem - konkurētspēju, norādot, ka galvenais vadmotīvs šajā scenārijā ir efektivitāte.

Lauku nākotne - konkurētspēja

Iedzīvotāji.

Metropoles reģionos un lielajās pilsētās iedzīvotāju skaits palielinās, ko nosaka ievērojamās imigrantu plūsmas un dzimstības līmeņa pieaugums. Nepietiekamās integrācijas politikas un vājākas sociālās vienotības dēļ sociālie nemieri notiek biežāk nekā bāzes scenārijā. Tādējādi pilsētās un ap tām veidojas norobežotas kopienas. Piepilsētām izplešoties (pieaug iedzīvotāju skaits lielajās pilsētās, raksturīga segregācija un nedrošība), palielinās satiksmes intensitāte, kas arvien vairāk ietekmē vidi.

Globalizācija.

Visas pūles tiek veltītas, lai palielinātu konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Ekonomika uzplaukst, ko pavada augsts tehnoloģisko inovāciju līmenis. Enerģijas piegādes ir diversificētas ar jaunām atomelektrostacijām, atjaunojamās enerģijas avotiem, ogļu gazifikāciju un ūdeņraža tehnoloģiju. Eiropa atsakās no vairākiem ekonomikas segmentiem, kuru produktivitāte samazinās. Atšķirības starp metropolēm tuvu esošiem apgabaliem un apgabaliem, kas netiek līdzi tehnoloģiju progresam, palielinās. Ekonomiskās aktivitātes un plūsmu koncentrācijas areāls aptver tikai daļu no iepriekšējā “piecstūra” (Londona-Parīze-Milāna-Minhene-Hamburga), tas paplašinājies līdz Vīnei un Kopenhāgenai, ietverot visas nozīmīgākās Centrāleiropas pilsētas ar augstu tehnoloģisko līmeni.

Klimata pārmaiņas.

Bāzes scenārijā aprakstītais sausums Dienvideiropā, tāpat ūdens problēmas, katastrofas upju ielejās un piekrastē, kā arī izžuvuši apgabali uz šo scenāriju attiecināmi vēl lielākā mērā. Lai pielāgotos klimata pārmaiņu radītajām sekām, galvenokārt tiek veikti starptautiska līmeņa pasākumi.

Politika.

Strauja un radikāla KLP liberalizācija, ievērojams samazinājums ES budžetā. Tālāka publisko pakalpojumu nozares liberalizēšana un privatizācija.

Lauksaimniecība.

Ņemot vērā lauksaimniecības tirgu turpmāko liberalizēšanu un atbalsta samazināšanu, lauksaimnieciskā ražošana kļūst intensīvāka, tā balstīta augstajās tehnoloģijās un koncentrējusies ražošanai optimālākajos rajonos. Savukārt perifērijas zonās izvietojušās pašpatēriņa saimniecības.

Lauksaimniecības zemes izmantošana.

Kopumā lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamā platība 2020. gadā veido 86% no lauksaimniecībai izmantotās zemes platības 2000./2002. gadā. Vēl papildus 4% tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Saimniecību skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi (-45%).

Ainava, daba un bioloģiskā daudzveidība.

Intensīvā saimniekošana, pilsētu izplešanās, mazāk labvēlīgo apgabalu pamešana un smagākas dabas katastrofas ievērojami samazina lauku ainavas pievilcību. Tāpat negatīvu ietekmi uz dabas un kultūras ainavām atstāj lielu vēja parku veidošana. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās “Natura 2000” teritorijās ir palēninājusies, taču vēl nav apturēta.

Teritoriālās atšķirības.

Palielinās atšķirības starp teritorijām, taču to attīstība ir dažāda. Piemēram:

· auglīgas lauku teritorijas ar intensīvu lauksaimniecību, kas ražo gan pārtikas, gan enerģijas augus;

· mazāk labvēlīgi apgabali, kur lauksaimniecība, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi ar zemu tehnoloģisko līmeni cīnās par izdzīvošanu un pakāpeniski zaudē iedzīvotājus un sniegtos pakalpojumus;

· lauku teritorijas jaunajās dalībvalstīs, kur lielās enerģijas kompānijas noslēgušas ilgtermiņa līgumus par enerģijas augu audzēšanu, tādējādi palielinot šo apgabalu atkarību, labklājības līmenim turpinot būt visai zemam;

· lauku teritorijas ap metropoļu reģioniem un lielām pilsētām, kur dzīvo pilsētās strādājošie, kā arī izveidoti uzņēmumi, kas paplašina savu ekonomisko darbību.

Sīkāk ar pētījumu var iepazīties: http://www.lei.dlo.nl/publicaties/PDF/2009/2009-057.pdf

AgroPols