Apskati

Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina rezultāti

Nesen apkopota precizētā informācija par lauksaimniecības sektora kopējiem ekonomiskajiem rezultātiem 2008. gadā, kas arī ļauj izdarīt pirmo vērtējumu par to, kāds kopumā lauksaimniecībā solās būt šis gads. Šoreiz piedāvājam aplūkot pirmos apkopojošos rezultātus. Turpmāk informācijas klāstu papildināsim.

Nesen apkopota precizētā informācija par lauksaimniecības sektora kopējiem ekonomiskajiem rezultātiem 2008. gadā, kas arī ļauj izdarīt pirmo vērtējumu par to, kāds kopumā lauksaimniecībā solās būt šis gads.

Šoreiz piedāvājam aplūkot pirmos apkopojošos rezultātus. Turpmāk informācijas klāstu papildināsim.

Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) dati liecina, ka pēdējos divos gados lauksaimnieku ienākumi ievērojami samazinājušies. Jau 2008. gadā lauksaimnieciskās darbības ienākumi saruka par 12%. Galvenais iemesls tam bija resursu cenu sadārdzināšanās un fakts, ka vairākiem galvenajiem produktiem sāka kristies cenas. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo nodarbinātības samazinājumu, viena lauksaimnieka ienākumi (pilna laika nodarbinātības vienībās) vidēji kritās par 3%, pretstatā vidējās algas kāpumam tautsaimniecībā par 22%.

Lai gan 2009. gada oficiālā prognoze apkopojama līdz novembra beigām, daži galvenie rezultāti jau ir novērtēti. Šajā gadā ienākumu samazinājums lauksaimniecībā turpinās vēl straujākos tempos. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad ievērojami samazinās produkcijas vērtība, turklāt visvairāk uz cenu rēķina. Vidējās cenas augkopībā tiek prognozētas 78% no 2008. gada līmeņa, bet lopkopībā - 77% (šāda tendence bija jau I pusgadā). Turklāt, atšķirībā no citiem gadiem, kad nelabvēlīga tirgus situācija daļēji tika mīkstināta ar papildu subsīdijām, šogad samazinātas arī nacionālās subsīdijas.

Tomēr situāciju nedaudz atvieglo tas, ka cenas sarūk arī lielākajai daļai resursu. Pēc pašreizējās informācijas, vidējais cenu samazinājums pirktajiem resursiem tiek prognozēts 10%. Taču arī šāds izdevumu samazinājums nenovērš bruto pievienotās vērtības kritumu par trešdaļu. Plānotā bruto pievienotā vērtība (ap 140 milj. latu) ir zemāka kā 2003. gadā, kad tā sasniedza 143 milj. latu. Taču tajā laikā bija pilnīgi cits cenu līmenis, un lauksaimnieki nebija saistīti ar daudziem kredītiem, kā tas ir pašlaik. Tādējādi pašreizējā situācijā liels atspaids, kas var palīdzēt izdzīvot sektoram, ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas, kā arī pareiza ražošanas plānošana, ņemot vērā tirgus pieprasījumu un saimniecībā sasniedzamo pašizmaksas līmeni, lai izvērtētu viena vai otra produkta ražošanas lietderību.

Lauksaimniecības sektora galvenie rādītāji 2000.-2008. gadā