Apskati

Izmaksu līmenis Latvijā – augstāks nekā vidēji ES

Armands Vēveris, AgroPols
16.04.2010

Jaunākie Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) dati liecina, ka Latvijā jau vairākus gadus izmaksu īpatsvars lauksaimniecības produkcijas vērtībā pārsniedz vidējo Eiropas Savienībā.


Jaunākie Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) dati liecina, ka Latvijā jau vairākus gadus izmaksu īpatsvars lauksaimniecības produkcijas vērtībā pārsniedz vidējo Eiropas Savienībā. Dati par izmaksu un to atsevišķu veidu īpatsvaru produkcijā 2008. un 2009. gados apkopoti 1. tabulā (par 2009. gadu – 2. novērtējuma dati).


Produkcijas vērtība ir norādīta cenās, par kādām tā tiek pārdota (ražotāju cenas), tas ir – neiekļaujot jelkādas subsīdijas. Līdz ar to šo aprēķinu neietekmē atšķirīgais subsidēšanas līmenis ES dalībvalstīs.
Dati liecina, ka starppatēriņa īpatsvars Latvijā ir daudz lielāks nekā ES kopumā, un lielāks arī nekā šajā gadījumā salīdzinājumam izvēlētajā konkrētajā valstī Vācijā. Pie tam, izmaksu īpatsvaram produkcijas vērtībā ir pieaugoša tendence praktiski visu laiku kopš 2004. gada – gan absolūtā izteiksmē, gan salīdzinājumā ar citām valstīm. 2009. gadā Latvijā kopējās izmaksas pat pārsniegušas produkcijas vērtību (tas nozīmē, ka ienākumus bijis iespējams gūt tikai ar subsīdiju palīdzību), kā arī pieaugusi starpība ar citām ES valstīm, un pārsniegts arī Vācijas līmenis šajā jomā.

Relatīvi vislielākās izmaksas Latvijā ir energoresursiem, kuru īpatsvars produkcijā 2009. gadā sasniedzis pat 16%, salīdzinājumā ar 7% ES vidēji. Arī citu galveno resursu veidu izmaksas Latvijā vai nu pārsniedz, vai jau teju sasniegušas ES līmeni. No galvenajiem izmaksu veidiem vienīgi pamatlīdzekļu izmaksas (nolietojums) Latvijā nedaudz atpalika (12% Latvijā pret 16% vidēji), taču sakarā ar lielām investīcijām pēdējos gados tieši šī posteņa kāpums ir straujākais.

Arī Igaunijā un Lietuvā ir līdzīga tendence. Igaunijā izmaksu vērtība 2008. gadā par 3,6% pārsniegusi produkcijas vērtību, bet Lietuvā šis rādītājs bijis līdzīgs kā Latvijā – 97%.

Šāda tendence – augsts tiešo izmaksu īpatsvars – nav izveidojusies tikai pēdējos gados. Piemēram, dati par tiešo izmaksu līmeni Latvijā, salīdzinājumā ar vidējo 16 ES valstu grupā 2006. gadā rāda šādu ainu: (1 .attēls).



Tas nozīmē, ka Latvijā izmaksu loma nebūt nav mazāka kā vecajās ES dalībvalstīs, bet tieši otrādi, izmaksu īpatsvars kāpj un pat jau pārspēj vecās dalībvalstis.

Dziļāka izpēte Latvijā pēdējos gados ir veikta nozarēm ar lielāko īpatsvaru lauksaimniecības struktūrā, īpaši piena lopkopību. Tādēļ arī šeit ievietoti dati par šīs nozares saimniecībām, piebilstot, ka analizējot citu nozaru saimniecības, iegūta līdzīga aina, tādēļ informācija par piena nozares saimniecībām aptuveni raksturo arī kopējo situāciju.

Aplūkojot izmaksu attiecību pret produkciju un to struktūru piena saimniecībās Latvijā (2. tabula), var secināt, ka laikā kopš 2004. gada izmaksas ir augušas straujāk nekā produkcijas vērtība, un kopš 2008. gada pārsniedz produkcijas vērtību.



Audzis ir visu galveno izmaksu posteņu īpatsvars, bet visvairāk tieši tās izmaksas, kas līdz šim Latvijā bija salīdzinoši zemākas kā lielākajā daļā ES valstu – pamatlīdzekļu nolietojums, procentu maksājumi. Tā, nolietojuma vērtība vidēji vienā saimniecībā laikā no 2004. līdz 2008. gadam ir pieaugusi 2,4 reizes, bet nomas un procentu maksājumi – 2,7 reizes. Nozīmīgi palielinājušās arī pieskaitāmās izmaksas – par 43%. Specifisko izmaksu kāpums ir relatīvi mazāks, turklāt šo izmaksu līmenis Latvijā bijis augstāks nekā citās ES valstīs jau 2004. gadā.

Līdz ar to Latvijas piena saimniecību ekonomiskā efektivitāte ir mazinājusies – kā izriet no apkopotās informācijas, kopš 2008. gada pozitīvi ekonomiskie rezultāti piena saimniecībās kopumā sasniegti, tikai ņemot vērā izmaksāto valsts un ES atbalstu, jo produkcijas vērtība nesasniedza izmaksu summu.

Armands Vēveris
AgroPols

x

Paroles atgadināšana