Apskati

Restructuring The Latvian Food Industry: Problems and Perspectives. 1998

Publikācija sagatavota 1998.gadā IAMO institūta un 3 Baltijas valstu kolēģu kopprojekta rezultātā. Tas bija pirmais praktiskais agrobiznesa sektora attīstības ekonomiski matemātiskās modelēšanas mēģinājums, izmantojot IAMO attīstīto daļēja līdzsvara modeli. 

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un neatkarības atgūšanu Latvijas ekonomiskajā un politiskajā sistēmā ir notikušas milzīgas pārmaiņas, kas radīja pielāgošanās spiedienu uz Latvijas rūpniecību, tostarp lauksaimniecības produkcijas pārstrādes rūpniecību. Tirgus cenu ieviešana kopā ar plašo cenu liberalizāciju pārtikas produktiem 1991. gada decembrī bija viens no stūrakmeņiem ceļā uz tirgus ekonomiku. Primārās lauksaimniecības sektora sarukšanas rezultātā samazinājās izejveilu pieejamība pārtikas rūpniecībai. Zuda piekļuve gan resursu, gan produkcijas pārdošanas tirgiem bijušās Padomju Savienības (FSU) valstīs. 

Tā kā tirdzniecības attiecības FSU ietvaros nebija balstītas uz salīdzinošām priekšrocībām, bet gan uz politisko mērķi stiprināt atkarības starp visām padomju republikām, ražošanas ražošanas struktūra tagad bija jāpielāgo jaunajiem tirgus apstākļiem. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija pakāpeniski kļuva par lauksaimniecības un pārtikas produktu neto importētāju. Pārstrādātāji 1992.–1994. gadā pat zaudēja savas vietējā tirgus daļas ārvalstu konkurentiem. Tomēr pārtikas rūpniecības atveseļošanās un turpmāka izaugsme Latvijas ekonomikai ir izšķiroša divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas 1996. gadā veidoja 9 procentus no kopējā IKP un 40 procentus no rūpniecības IKP. Otrkārt, tās strukturālā krīze ir galvenais šķērslis izlaides, produktivitātes un rentabilitātes palielināšanai. Latvijas lauksaimniecība. Lai izprastu strukturālās izmaiņas pārtikas rūpniecībā un uzlabotu tās darbību, ir jāanalizē makroekonomiskās vides, valdības politikas, privatizācijas procesa, pieprasījuma un izejvielu piedāvājuma nosacījumu izmaiņu ietekme uz pārtikas rūpniecības attīstību. Tādējādi šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kuri no daudzajiem potenciālajiem neefektivitātes cēloņiem ir nopietnākie šķēršļi, kas kavē ilgtspējīgas izaugsmes procesu Latvijas pārtikas rūpniecībā.

Pirmais solis ceļā uz to ir Latvijas pārtikas nozares pašreizējās situācijas definēšana. Tādējādi 2. sadaļa sākas ar vispārīgu pārtikas nozares un tās lomas Latvijas tautsaimniecībā raksturojumu, bet trešā nodaļa sniedz detalizētākus skaidrojumus par situāciju pārtikas rūpniecībā plašākā makroekonomiskā un politiskā skatījumā. Tiek analizēta privatizācijas procesa norise un rezultāti, kā arī jautājumi, kas saistīti ar tirgus institūciju izveidi, bankrota likumdošanas, kvalitātes standartu un pretmonopola noteikumu pieņemšanu. Ceturtajā nodaļā tiek izvērtēti pieprasījuma, izejvielu piedāvājuma un ražošanas pamatnosacījumi. 5., 6. un 7. nodaļā pārtikas rūpniecība ir analizēta pēc Rūpnieciskās organizācijas teorijas struktūras, rīcības, darbības paradigmas un izdarīti daži secinājumi.

Šķiet, pirmo reizi, tirgus spēka analīzē Latvijā ir rēķināti koncentrācijas indeksi CR4 un CR10.