Tūrisms un atpūta

Slīteres vasara

Šo vasaru pavadīju Slīteres nacionālajā parkā – šai savdabīgajā Noasa šķirstā, kur patvērušās daudzas retas sugas, kur Kolkasragā rudeņos pulcējas gājputni, kur Bažu purvā trompetē dzērves, īd riestojoši aļņi un sagaudojas vilku saimes. Kā cilvēki sadzīvo ar dabu, vai daba spēj vēl panest cilvēku mīlestību – uz šiem jautājumiem meklēju atbildes šovasar.

(Fragments) Šo vasaru pavadīju Slīteres nacionālajā parkā – šai savdabīgajā Noasa šķirstā, kur patvērušās daudzas retas sugas, kur Kolkasragā rudeņos pulcējas gājputni, kur Bažu purvā trompetē dzērves, īd riestojoši aļņi un sagaudojas vilku saimes. Kā cilvēki sadzīvo ar dabu, vai daba spēj vēl panest cilvēku mīlestību – uz šiem jautājumiem meklēju atbildes šovasar. 

Slīteres NP darbinieki parka teritorijā izveidojuši vairākas dabas takas. Ja dodies Kolkas virzienā gar līci, noteikti piestāj Ēvažos. Dabas taka nav gara, bet redzēsi ļoti savdabīgu stāvkrastu – otro augstāko pēc Jūrkalnes stāvkrasta...

...un lielu retumu – melnalkšņiem apaugušu mitro pludmali. Te no Bažu purva sūcas saldūdens avoti, radot tīri labus apstākļus smilšu krupju nārstam. Tomēr smilšu krupju jaunajai paaudzei ne vienmēr paveicas – kurkulīšus bieži apēd zivju gārņi, turklāt šo Eiropas nozīmes aizsargājamo dzīvnieku iemīļotās lāmas izbradā ekskursanti vai izbraukā bezkaunīgie kvadraciklisti.