Tūrisms un atpūta

Kā pilsētas runcis jūtas laukos

(Fragments) Rudajam runcim Pūkam ir pieci gadi, un viņš kopā ar saimnieci Annas kundzi mīt vienistabas dzīvoklī Aizkraukles centrā. Kaķim ir savi paradumi, ar kuriem saimniecei jāsamierinās, un šie untumi viņam tiek piedoti, jo Pūka piedzīvojumi ir apbrīnas vērti — tie liecina par viņa gudrību un kaķa īsto dabu.

Raugoties uz dūšīgo pūkaini ar tik kuplu asti kā lapsai, negribas ticēt, ka reiz viņš bija mazs bailīgs kaķēns, kurš no mātes pavisam ātri tika šķirts.

Problēmas ar "pedikīru"

Kaķēnu Annas kundzei uzdāvināja draudzene, un pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr Pūks tika pie rūpīgi kopta kažociņa un atbrīvojās no blusām. Viņam iepatikās arī vannošana un garās spalvas ķemmēšana. Vienīgi ar "pedikīru" jeb nagu griešanu allaž ir problēmas. Šo kaķim nepatīkamo procedūru bez emocijām, iespiežot viņu azotē, veic saimnieces dēls. Ja to darītu saimniece, Pūks, protams, šņāktu, kostu un sprauslātu — tā reiz notika, kad nagus apgriezt mēģināja Annas kundze.

Runcim dienas režīms ir diezgan noteikts, jo viņam nepatīk pārmaiņas. Ja kāds zvana pie durvīm, Pūks ir pirmais, kurš ciemiņu sagaida. Ja kaut kas nepatīk, mēģina iekost vai vismaz ieskrāpēt. Lai labie gari stāv klāt svešiniekam, ja viņš mēģinās runci noglāstīt... Pūks izlaiž savus asos nagus un tā met ar ķepu, ka ciemiņam vairs prātā nenāk izrādīt savu mīlestību.

Modina saimnieci

Rudais pūkainis guļ divās vietās — šūpuļkrēslā un uz spilvena, kas nolikts uz krēsla. Ja saimniece no rītiem grib ilgāk pagulēt, Pūks cenšas caur segu iekost vai vismaz kārtīgi izlaist nagus, sak, laiks mosties, man gribas ēst!