Tūrisms un atpūta

Sesks kā mājdzīvnieks - jā vai nē

(Fragments) Mana divpadsmitgadīgā meita nepārtraukti lūdz atļauju iegādāties fretku. Esmu daudz dzirdējusi par caunveidīgo īpatnībām, varbūt tie ir tikai mīti. Ar ko jārēķinās, ja mājā ienāk sesks?

Kluba Seskumīlis valdes priekšsēdis Rolands Saidāns uzsver: pirms fretkas iegādes ir rūpīgi jāapsver, vai spēsiet veltīt dzīvnieciņam pietiekami daudz uzmanības un laika, kā arī pieciest tā nemaināmās īpatnības. Pirms diviem gadiem klubs (šobrīd Latvijā vienīgais) izveidots galvenokārt tāpēc, ka modes ietekmē daudzi iegādājušies fretkas, bet nespēja ar tām pienācīgi apieties.

Pirmkārt, jārēķinās, ka sesks ir ļoti aktīvs un ziņkārīgs dzīvnieks. To nedrīkst turēt tikai būrī un arī ar izskraidīšanos pa māju tam nepietiek – ir jāved regulārās pastaigās svaigā gaisā. Iedzimta uzvedības formula, kas mantota no savvaļas priekštečiem, kas dzīvoja alās: sesks var rakt zemi, barību, paklājus, tualetes uzpildītāju, ūdeni dzeramajā traukā utt. Svarīga ir tīrības uzturēšana, dzīvojot kopā ar reizēm diezgan stūrgalvīgo dzīvnieciņu: sesks var arī ignorēt prasības un lūgumus iet uz tualeti. Diezgan plaši ir izplatīts viedoklis, ka seskam piemīt ārkārtīgi nepatīkama smaka. R.Saidāns atzīst, ka aromāts ir specifisks, taču cilvēki mēdz uztvert to atšķirīgi: spēcīga smarža ir tikai nekastrētiem sesku tēviņiem riesta laikā. Bet mātīšu un kastrēto tēviņu aromāts ir pavisam vājš, tas nedaudz atgādina muskusa un medus smaržu, un vairumam cilvēku tas pat patīk. Seskumīļa vadītājs piebilst, ka iepriekš minētas īpašības, kas prasa no saimnieka pacietību. Taču to kompensē daudzas citas, jo fretkas raksturs un uzvedība ir interesanta un neatkārtojama.