Tūrisms un atpūta

Atbalstu varēs saņemt ne tikai tūrisma mītņu saimnieki

Nesen notikušajā Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013. gadam Uzraudzības komitejas sēdē līdzās citiem risināmajiem jautājumiem tika apstiprināti grozījumi pasākumā „Tūrisma aktivitāšu veicināšana”. Tālāk tie tiks virzīti Eiropas Komisijai.

Nesen notikušajā Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.-2013. gadam Uzraudzības komitejas sēdē līdzās citiem risināmajiem jautājumiem tika apstiprināti grozījumi pasākumā „Tūrisma aktivitāšu veicināšana”. Tālāk tie tiks virzīti Eiropas Komisijai.

Grozījumi paredz:

- atbalsta intensitāti palielināt līdz 50% visām aktivitātēm visā atbalsta teritorijā. Pašlaik atbalsta apjoms tiek noteikts katrai aktivitātei, bet atbalsta intensitāte tiek diferencēta atkarībā no projekta realizēšanas reģiona (reģionā, kurā teritorijas attīstības indekss viszemākais, piemērojama maksimālā iespējamā atbalsta intensitāte);

- no atbalsta saņemšanas nosacījumiem svītrot prasību par tūrisma mītnes reģistrāciju Tūrisma attīstības valsts aģentūras datubāzē;

- noteikt, ka pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija, izņemot novadus, kas robežojas ar Rīgas pilsētas teritoriju;

- atbalstīt esošo tūrisma mītņu rekonstrukciju un aprīkošanu un jaunu tūrisma mītņu kā papildu pakalpojuma izveidi un aprīkošanu uzņēmumos, kas nodarbojas ar cita veida tūrisma pakalpojumu sniegšanu;

„Agrāk tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kuri nebija definēti kā tūrisma mītnes (t. i., ar gultasvietām), nebija paredzēts atbalstīt. Tagad šo prasību plāno atcelt, un atbalstu varēs saņemt ne tikai tūrisma mītnes, bet, piemēram, tūrisma nozares uzņēmumi, kas organizē izbraucienus ar suņu pajūgiem, zirgu izjādes, vai mājražotāji, kuri piedāvā apskatīt strausus, utt.”, skaidro Asnāte Ziemele, „Lauku ceļotājs” prezidente.

- atbalstīt kempingu un hosteļu - koplietošanas virtuves, ēdamtelpas, tualetes un dušas jauna būvniecību vai rekonstrukciju un aprīkošanu. Iepriekš aprīkošana nebija paredzēta;

- atbalstīt vides aizsardzības un energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijas tūristu mītnē, nepiedāvājot to specifisku uzskaitījumu (iepriekš bija noteikts, ka tās var būt notekūdeņu attīrīšanas sistēmas un nosēdaku izveide un rekonstrukcija, šīfera jumta seguma nomaiņa ar videi draudzīgu materiāla segumu);

„Ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) esam pārrunājuši projektu pieteikšanas un izskatīšanas gaitu un secinājuši, ka aktivitāte nav pietiekama. Kad izstrādājām noteikumus, bija „citi laiki”, tagad banku attieksme pret tūrisma nozari ir kritiska, tā tiek uzskatīta par vienu no riskantākajām nozarēm,” atzīst A. Ziemele. Un turpina: „Pašlaik daudzas aktivitātes nav vērstas tieši uz peļņas gūšanu, bet gan, lai daiļotu un dažādotu tūrisma pakalpojumus laukos.” Viņa cer, ka grozījumi paplašinās iespējas attīstīt tūrisma nozari.