Tūrisms un atpūta

Katram sava ceļasoma nesama!

Pārgājiens - darbība, kas noris dabā, veicot dažādus attālumus dažādā laikā - gan ar kājām, gan ar zirgiem, gan ar velosipēdiem, gan ar slēpēm u.c līdzekļiem. Kāda ir daba? Kāda tā ir Latvijā? Ko mēs gribam redzēt esot dabā? Kādas izjūtas meklējam? Kas ir tas īpašais Latvijas dabai? Kas varētu interesēt ceļinieku no citas valsts? - šie ir biežāk uzdotie jautājumi, veidojot un plānojot pārgājiena maršutus, atzina Lauku ceļotājs, 8. aprīlī prezentējot LR Vides ministrijas telpās jauno Pārgājienu karti.

Pārgājiens - darbība, kas noris dabā, veicot dažādus attālumus dažādā laikā - gan ar kājām, gan ar zirgiem, gan ar velosipēdiem, gan ar slēpēm u.c līdzekļiem. Kāda ir daba? Kāda tā ir Latvijā? Ko mēs gribam redzēt esot dabā? Kādas izjūtas meklējam? Kas ir tas īpašais Latvijas dabai? Kas varētu interesēt ceļinieku no citas valsts? - šie ir biežāk uzdotie jautājumi, veidojot un plānojot pārgājiena maršutus, atzina Lauku ceļotājs, 8. aprīlī prezentējot LR Vides ministrijas telpās jauno Pārgājienu karti.

Latvijā esošās takas ir salīdzinoši īsas un neapsaimniekotas, iekļautas administratīvajās teritorijās, reti gadās izņēmumi. Tādēļ Lauku ceļotājam radās ideja,veidot staigāšanai paredzētus maršutus dienai, pus dienai vai pat ilgākam laika posmam. Pārgājienu kartē ir apkopoti 23 maršuti vairāk nekā 500 km garumā. Kartei pievienotas sešas jau iecienītas teritorijas, kur var atrast dažādām gaumēm piemērotas staigāšanas vietas. Maršuti ir marķēti, pašu pārbaudīti. Lai vieglāk varētu orientēties, tie ir - gar jūras krastu, upju ielejās, gar ezeru krastiem, pa veciem, vēsturiskiem un meža ceļiem. Kartei ir kopēja sistēma - norādīts maršuta garums, laiks, apzīmētas teritorijas un kultūras pieminekļi, pievienotas arī tuvumā esošās Lauku ceļotāja tūrisma mītnes. Lai izveidotu intresantāku un plašāku ceļvedi projektā tika iesaistīti vietējie uzņēmēji, pašvaldību darboņi, vienkārši aktīvi un interesanti cilvēki.

Kā atzina Lauku ceļotāja vides un tūrisma speciālists Juris Smaļinskis, problēmas sagādā nepietiekamā kartogrāfiskā bāze aerofotokartēm, lai veidotu detalizētāku kartes materiālu tūristam, ar precīzākiem un izteiktākiem orientieriem.

Diskusijā piedalījās arī Gaujas nacionālā parka pārstāve Kristīne Melece, kura pastāstīja, ka šogad Gaujas nacionālajā parkā plānots atjaunot un pārplānot esošās gājēju takas 40 km kopgarumā. Takas plānotas tā, lai pēc iespējas mazāk tām varētu piebraukt ar automašīnām. Taku uzturēšanai papildu problēmas sagādā motorizētie braucamlīdzekļi - kvadracikli un motocikli, kuru dēļ tiek veikti papildinājumi, lai tie nevarētu takas izmantot un lietot, piemēram, zemē ierokot guļošos "reindžerus". Vēl viena nelāga problēma, lai veidotu dažādākas takas, ir neieinteresēti zemes īpašnieki, tālab tiek izmantoti arī servitūta ceļi.

Latvijā iztrūkst vienota apzīmējuma sistēma taku marķēšanai. Ir problēmas un nav skaidrības par zīmēm, kas norāda virzienu, pietrūkst apzīmējumu, kādas grūtības taka tā ir, cik ilgā laika posmā tā ir veicama, kas rada ne mazums galvas sāpes nevien pašmāju ceļiniekam, bet arī ārzemju tūristam. Nopietna problēma ir atkritumu novietnes, kā arī to apsaimniekošana.

Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Dabas aizsardzības vecākā speciāliste Rūta Zepa stāstīja par takas izveidi Sedas purvā, par tās daudzveidīgo apkārtni, par racionālām iespējām, izmantot dažādus pārvietošanās līdzekļus viena maršuta garumā, un paredzētajiem uzlabojumiem takas pilnveidošanai. Sīkāka informācija par takām pieejama mājaslapā www.zgauja.lv .

Diskusijā piedalījās un savā pieredzēdalījās arī Aktīvā tūrisma centra "Eži" pārstāvis Rolands Melbārdis un Vidzemes augstskolas students Roberts Rubenis, rosinot dažādas radošas idejas turpmākajiem piedzīvojumiem.

Kā atzina Vides ministrs Raimonds Vējonis, atklājot diskusiju “Latvija - kājāmgājējiem“, - esam atraduši staigāt kājām, un ekonomiskās grūtības ir devušas iespēju atgriezties pie dabas, tāpēc izmantojot jauno Pārgājiena kartes ceļvedi, dosimies dabā!