Tūrisms un atpūta

Lauku tūrisms sagaida 2011. gadu ar jaunām idejām

Asnāte Ziemele, Lauku ceļotājs
21.12.2010

Viesu māju saimnieki saka – šis gads bijis labs! Ja 2009. gadā lauku tūrisma nozarē piedzīvojām kritumu līdz pat 30%, tad 2010. gadā Lauku ceļotāja birojs novēro 12% pieaugumu nakšņojušo viesu skaita ziņā, un tas ir labs rādītājs. Klienti atgriežas. Secinām, ka tirgus stabilizējas un ir piepildījušās prognozes, ka Latvijas iedzīvotāji intensīvāk apceļos dzimto zemi. Pateicoties īpašajiem laikapstākļiem karstajā vasarā, šogad par 10% pieaudzis atpūtnieku skaits no Krievijas, neliels pieaugums redzams arī Zviedrijas un Igaunijas viesu skaitā.


Viesu māju saimnieki saka – šis gads bijis labs! Ja 2009. gadā lauku tūrisma nozarē piedzīvojām kritumu līdz pat 30%, tad 2010. gadā Lauku ceļotāja birojs novēro 12% pieaugumu nakšņojušo viesu skaita ziņā, un tas ir labs rādītājs. Klienti atgriežas. Secinām, ka tirgus stabilizējas un ir piepildījušās prognozes, ka Latvijas iedzīvotāji intensīvāk apceļos dzimto zemi. Pateicoties īpašajiem laikapstākļiem karstajā vasarā, šogad par 10% pieaudzis atpūtnieku skaits no Krievijas, neliels pieaugums redzams arī Zviedrijas un Igaunijas viesu skaitā.

Kādas ir pārmaiņas lauku tūrisma piedāvājumā? Klienti vēlas interesantas brīvdienas, ir iemācījušies priecāties un brīnīties par lietām, kas ir visapkārt, ja vien ir kāds, kas par to var saistoši stāstīt. Tam pierādījums ir Slīteres ceļotāju diena pagājušā gada 12. jūnijā, kad Slīteres nacionālā parka iedzīvotāju, parka administrācijas, vietējās pašvaldības un Lauku ceļotāja sadarbības rezultātā aptuveni 1000 cilvēku apmeklēja Slīteri, izmēģinot kādu no 12 kājāmgājēju, velo vai auto maršrutiem, piedaloties dabas ekskursijās, dodoties ar zvejniekiem jūrā, skatoties vecās kinohronikas Mazirbes tautas namā, uzkāpjot Šlīteres bākā, nomēģinot garšīgās pankūkas „Pītagos” vai sklandraušus „Ūšos”, iegādājoties kūpinātas zivis vai Slīteres amuletu amatnieku tirdziņā. Nākamgad Ceļotāju diena Slīterē notiks 4. - 5. jūnijā. Labajam piemēram seko arī Ķemeru nacionālais parks ar savu Ceļotāju dienu 7. maijā.

Lauku ceļotājs kopumā ir sagatavojis aptuveni 50 dažādus maršrutus Latvijā – ar auto, velo, laivu, kājām – tie visi pieejami www.celotajs.lv , arī daudzās lauku viesu mājās, kur viesi tos var saņemt par brīvu un doties izbraucienos vai pārgājienos pa apkārtni. Ceļotāji var izmantot arī kādu no pagājušajā gadā tapušajiem izdevumiem: Pārgājienu karte (23 pārgājienu maršruti ar kopgarumu vairāk kā 500 km), Baltijas velokarte (14 velomaršruti), Slīteres Nacionālā parka ceļvedis (maršruti, naktsmītnes, pakalpojumi, vēsture, daba), Botāniskais ceļvedis (14 dabas takas, 24 diži koki, 14 botāniskie dārzi un dendrāriji, „Lauku labumi”, augu un sēņu maršruti, 394 augu un sēņu sugas ar interesantiem faktiem un stāstiem). Sagatavošanā ir karte - ceļvedis pa militārā mantojuma vietām Latvijā, aptverot laiku no viduslaikiem, 1. Pasaules kara līdz nesenajai pagātnei – Padomju armijas militārajam mantojumam.

Sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un profesionāliem putnu, meža dzīvnieku, kukaiņu, ķērpju, sēņu un savvaļas augu pazinējiem Lauku ceļotājs ziemas sezonā rīko seminārus lauku māju saimniekiem, lai veidotu jauna tipa piedāvājumu – iepazīstot dabu. Putnu migrācijas laikā pavasarī un rudenī daudziem patīk vērot putnus, atpazīstot putnu sugas pēc izskata, balss, uzzinot par paradumiem. Jaunums ir sikspārņu un kukaiņu vērošana (Latvijā ir 13000 kukaiņu sugu). Sēņošana tagad iespējama ne tikai pārtikas vākšanas nolūkā. Apmēram 4000 sēņu sugu Latvijā – krāsu, formu un smaržu bagātība, ko var iepazīt, ņemot līdzi lupu, sēņu noteicēju un klausoties zinātāju stāstījumā. Pieprasījums liecina, ka lauku tūrisms kļūst izsmalcināts – ceļotāju interese nav tikai virspusēja, un cilvēki ir atsaucīgi jaunai, interesanti pasniegtai informācijai. Piemēram, Latgales tradicionālās koka būves ievērojamā arhitekta Pētera Blūma skatījumā, ar kuru Lauku ceļotājam izveidojusies laba sadarbība, parādās kā līdz šim nenovērtēta pērle, ko tikai zinātājs var izcelt un parādīt citiem. Arī daba dažādos gadalaikos ir piedzīvojums – Lauku ceļotāja mājas lapā lasāmas dabas aktualitātes, par ko ziņo vietējie iedzīvotāji – piemēram, Kolkas vētras, ko vērts braukt skatīties vai Dvietes pali, kad divu nedēļu garumā pa ceļiem un pļavām var pārvietoties ar laivu. Lauku māju saimnieki izrāda iniciatīvu un paši marķē gan pastaigu takas, gan velomaršrutus. Lauku ceļotājs izstrādājis ieteikumus marķēšanai, lai marķējums būtu ceļotājam saprotams un konsekvents. Dabas tūrisma lielākais profesionālais notikums nākamgad – Baltijas dabas tūrisma konference 22. martā, kur profesionāļi no vairāk kā 10 Eiropas valstīm apmainīsies pieredzē par tūrisma attīstību aizsargājamās dabas teritorijās.

Šī gada zīmīgākā tendence lauku tūrismā ir kvalitāte – kvalitatīvs, profesionāls un aizraujošs stāsts par vērtībām, pārvēršot konkrētā produktā to, kas tradicionāli tiek minēts kā Latvijas tūrisma resursi – daba un kultūrvēsture. Lauku ceļotājs kopā ar Eiropas lauku tūrisma federāciju Eurogites (www.eurogites.org ) un partneriem – lauku tūrisma organizācijām no Bulgārijas, Slovēnijas, Grieķijas un Spānijas šogad noslēdz ES projektu QUALITOOL, kurā izveidoja ērtu, praktisku interneta apmācības līdzekli lauku tūrisma saimniekiem http://quality.eurogites.org?lang=lv . Projekta partneri apkopoja vairāk kā 200 fotoattēlu – pozitīvus un negatīvus kvalitātes piemērus, kas skaidro Eurogites kvalitātes kritērijus (šie kritēriji ir vienīgais „pieturas punkts” ceļotājam, lai zinātu, kāds ērtību līmenis viņu sagaida lauku tūrisma mītnēs Eiropas valstīs). Projektā veicām arī klientu aptauju, lai iegūtu informāciju par to, kāds lauku tūrisms vajadzīgs ceļotājiem. Mūsu Interneta aptaujā piedalījās3487 respondentu no 55 valstīm, to vidū no Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Slovēnijas, Grieķijas, Francijas u.c. Vidējais respondents ir aptuveni 37 gadus vecs, ar profesionālo vai augstāko izglītību un vidēju ienākumu līmeni, kas ļauj aptuveni 3 reizes gadā doties 3,5-10 dienu garos ceļojumos. Ar lauku tūrismu respondentiem visvairāk saistās aktīvas brīvdienas (izjādes, velobraukšana, pārgājieni u.t.t. - 19%) un n aktsmītne ar brokastīm vai istabas lauku mājā (18%), taču līdzīgu novērtējumu gūst arī lauku saimniecība ar mājdzīvniekiem (agrotūrisms – 17%). Jautājot pētījumā iesaistītajiem, kas liek tiem uzskatīt kādu apmešanās vietu par "kvalitatīvu un atbilstošu cenai'', visaugstāk tiek novērtēta pievilcīga apkārtējā vide – gandrīz 70% aptaujāto šo kritēriju novērtē kā pašu svarīgāko vai otru svarīgāko. Respondentu domas dalās par istabu un iekārtojuma kvalitātes nozīmību: aptaujātie vienādās proporcijās šo kritēriju novērtē gan kā pašu mazsvarīgāko, gan vidēji svarīgo, gan svarīgāko.

Lūdzot respondentus novērtēt kā noteikti, sagaidāmi apstākļi ietekmē viņu brīvdienu apmešanās vietas izvēli, tika piedāvāti 19 faktori, sākot ar mītnes atrašanās vietu un beidzot ar interneta pieejamību. Visbūtiskāko lomu apmešanās vietas izvēlē ieņem dabas un ainavas pievilcība, nākamie svarīgākie – cenu līmenis, informācijas par mītni pilnvērtība un uzticamība, laba atrašanās vieta. Mītnes komforta līmenis un istabu iekārtojums saņem augstu novērtējumu. Nozīmīgākais pirmais iespaids, ierodoties apmešanās vietā, pārliecinoši lielākās daļas respondentu vērtējumā ir draudzīga un personiska saimnieku un personāla attieksme. Gandrīz tikpat augstu tūrisma mītņu klienti, ierodoties izvēlētajā mītnē, novērtē to, vai esošā situācija atbilst iepriekšējai reklāmai. Lai brīvdienu pavadīšana izvēlētajā mītnē būtu veiksmīga, respondentiem nozīmīgi aspekti ir drošības sajūta, personāla un servisa uzticamība, kā arī apkārtnē esošo apskates objektu un iespējamo aktivitāšu daudzums. Jāņem vērā arī tādi aspekti kā, lauku dzīves un paražu autentiskums, vietējo iedzīvotāju viesmīlība, iespēja iegādāties vietējos produktus u.c.

Interesantākie secinājumi: lai gan pastāv minimālās prasības, kas visās valstīs lauku tūrismā ir apmēram vienā līmenī, tomēr kvalitātes kritēriju izpratne un interpretācija dažādās valstīs ir atšķirīga. Otrs secinājums – Latvijas lauku tūrisma mītņu kvalitāte ir laba tehniskā ziņā – ērtas gultas, labi iekārtotas telpas kļūst pašsaprotamas. Tagad uzmanība jāpievērš citiem kvalitātes aspektiem – ēdiens, apkalpošana, attieksme, profesionāli sagatavots un interesants papildu piedāvājums atbilstoši dažādām interesēm – svinības, aktīvā atpūta, dabas izziņa, vēsture, tradīcijas, informācija, utt. Vēlot visiem priecīgus Ziemsvētkus, Lauku ceļotājsdomā par jauno tūrisma sezonu, ar jaunām idejām un jaunā kvalitātē.

Asnāte Ziemele
Lauku ceļotājs

x

Paroles atgadināšana