Tūrisms un atpūta

Lauku tūrisms 2011. gadā

Kāda bijusi šī sezona, kas ir paveikts un sasniegts? Sezonu raksturo piesardzīgs optimisms. Vasara ir noslēgusies ar nelielu plusa zīmi: atgriežas lojālie klienti, klāt nāk jauni, darba ir vairāk.

 15. novembrī 100 lauku tūrisma uzņēmēji tikās asociācijas „Lauku ceļotājs” atvērtajā kopsapulcē Carnikavas pagasta „Medzābakos”. Kāda bijusi šī sezona, kas ir paveikts un sasniegts?

Sezonu raksturo piesardzīgs optimisms. Vasara ir noslēgusies ar nelielu plusa zīmi: atgriežas lojālie klienti, klāt nāk jauni, darba ir vairāk. Jāatzīst, ka pagaidām peļņas procents gan nepalielinās, jo pieaug izmaksas, kamēr saimnieki ir tālredzīgi, un tikai retais ceļ cenas. Starp pieprasītākajiem pakalpojumiem ir kāzu svinības – raksturīgi, ka ārzemēs strādājošie latvieši šos svētkus svinēt brauc uz mājām. Arī pirts un pirtnieka pakalpojumi, aktīvais un dabas tūrisms ir cieņā. Lielākie ārvalstu tirgi ir Lietuva un Vācija. Daudz vairāk ceļotāju būtu no Krievijas, taču vīzu formalitātes joprojām tūrisma attīstību nevis veicina, bet kavē. Saimnieki norādīja, ka vēstniecību nostāja un attieksme pret klientiem mēdz būt nedraudzīga, īpaši pieminot Latvijas vēstniecības Ukrainā un Gruzijā. Atsevišķos gadījumos vēstniecību darbinieki lobē firmas, kas nodarbojas ar vīzu noformēšanu. Krievijas tirgus ir īpaši svarīgs, piemēram, Krievijas pierobežai Latgalē, kur saimnieki atzīst, ka attālums no Rīgas un citām Latvijas pilsētām un krasais degvielas cenu kāpums ir viens no iemesliem, kādēļ nav manāms klientu pieaugums.

Vai lauku tūrisma uzņēmēji jūt ieinteresētību un atbalstu no valsts? Izrādās, ka ne vienam vien problēmas sagādā valsts uzņēmuma „Latvenergo” attieksme, piemēram, laikus nebrīdinot, īpaši, ja iekrājies kāds parāds, par elektroenerģijas padeves negaidītu atslēgumu, kas uzņēmējiem sagādā zaudējumus un neatrisināmas problēmas (elektrība tikusi atslēgta bērnu nometnes laikā). Tajā pat laikā netiek piedāvāts kompromiss, ir redzama nevēlēšanās sadarboties ar dabai draudzīgu tehnoloģiju izmantotājiem, netiek apspriestas izlīdzināto tarifu (vasara/ziema) iespējas. Tāpat nekādas pretenzijas „monopollīgumu” dēļ nevar celt tie uzņēmēji, kas atrodas Daugavas krastos, kur ilgstoši vasarā ir nolaists ūdens līmenis un māju mārketinga vārdi „... mājas atrodas Daugavas krastos...m no ūdens” vairs neatbilst patiesībai. Kas segs šos dīkstāves zaudējumus? Šie ir tikai daži no saimnieku pārmetumiem un ieteikumiem, kas tiks konkretizēti un „Lauku ceļotāja”asociācijas biedru vārdā nosūtīti uzņēmumam un Ekonomikas ministrijai, skaidrojot problēmas un aicinot uz dialogu.

Lauku tūrisma uzņēmēji arī uzskata, ka nepamatoti lielākajām lauku tūrisma mītnēm tiek piemērots sabiedriskas celtnes statuss un attiecīgas prasības. Ekonomikas ministrijā šobrīd top Būvniecības likuma izmaiņas, tiek izstrādāti noteikumi par mazstāvu apbūvi, kas attieksies uz lauku tūrisma mītnēm.

Papildus kopsapulcē pārrunātajam, kopā ar LOSP esam iesnieguši priekšlikumus par nepieciešamajiem papildus pasākumiem Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012. gadā un turpmākajos gados. Pašvaldības lauku tūrisma saimniecībām nekustamā īpašuma nodokli ir tiesīgas piemērot pilnā apmērā. Nodokļa starpība starp ražošanu un privātpersonu ir milzīga, un vienu lauku māju nevar pielīdzināt ražošanai, jo noslogojums ir vidēji 17% gadā. Ierosinām lauku tūrisma mītnēm piemērot fiziskas personas likmi, ja gultas vietu skaits nepārsniedz 15 gultas.

Saimnieki dalījās savā pieredzē dažādās mārketinga akcijās. Lauku tūrisma piedāvājumus var atrast arī visdažādākajos kopīgās iepirkšanās portālos, dāvanu akcijās. Saimnieki sprieda par to, cik lielu atdevi dod iesaistīšanās katrā no tām. Daudzām mītnēm ir savas mājas lapas, profils Facebook, Twitter un citos sociālajos tīklos un nozīmīgs aktīvo sekotāju loks.

Kopsapulcē rādījām pieredzi „Kā attīstīt ilgtspējīgu tūrismu teritorijā/galamērķī” Slīteres nacionālajā parkā, kura teritorijā trīs gadu laikā kopīgiem spēkiem esam izveidojuši bagātīgu un interesantu tūrisma piedāvājumu gan izveidojot maršrutus, gan tos marķējot, uzstādot informācijas stendus, gan izdodot Nacionālā Parka Ceļvedi apmeklētājiem ar informāciju par visiem tūrisma pakalpojumiem, dabu, leģendām. Mūsuprāt, ar šo projektu ir izdevies savest kopā teritorijas iedzīvotājus, uzņēmējus, nacionālā parka administrāciju un pašvaldību, izmainīt latviešiem raksturīgo „nesadarbošanās un nesarunāšanās” praksi un parādīt, ka piedāvājums veidojas bagātīgs tikai kopā, nevis gaidot citam uz citu, un tikai tā var atrast lētākos un efektīvākos risinājumus, lai īstenotu kopīgi radīto tūrisma vīziju. Kopīgā darba rezultātus un vadlīnijas, kurās apkopota visa šī darba pieredze, prezentēsim 8. decembrī Vides un Reģionālās Attīstības ministrijā. Piedalīsies Jānis Strautnieks, Dabas Aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors. Šajā pasākumā, kas ir nozīmīgs Latvijas vecākajai aizsargājamai dabas teritorijai – Slīteres nacionālajam parkam – esam aicinājuši dalībniekus uzrunāt arī Edmundu Sprūdžu, VARAM ministru. Skatiet pasākuma programmu te http://www.celotajs.lv/cont/prof/news/8.12.2011_programma_j.pdf un esat aicināti piedalīties.

Kopumā lauku tūrisma situāciju gluži labi raksturo fakts, ka uz 18. novembra brīvdienām ir rezervētas daudzas lauku tūrisma mītnes, kurām ir atraktīvs un kvalitatīvs rudens sezonas piedāvājums. „Lauku ceļotājs” novēl visiem priecīgus 18. novembra svētkus!

Visas kopsapulces prezentācijas varat skatīt te http://www.celotajs.lv/news/list/p?lang=lv