Citi biznesi

Koiju herpes vīrusa Latvijā nav

Aldis Jermaks, Latvijas Avīze (LA)
26.11.2009

Koiju herpes vīrusa Latvijā nav

Par zivju slimībām ( īpaši koiju herpes vīrusa (KHV) slimību) laikrakstā "Latvijas Avīze" stāsta PVD epizootiju uzraudzības sektora vadītājs Mārtiņš Seržants.


Kā jebkura dzīva būtne, arī zivis slimo. Dažādas zvīņaino slimības zivkopjiem un audzētājiem nodara milzīgus zaudējumus. Tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas zivju audzētājiem ir lielas priekšrocības, jo mūsu ūdeņi ir brīvi no dažādām ļoti bīstamām vīrusu ierosinātām zivju slimībām. Zivkopji samērā bieži sastopas ar dažādām baktēriju un parazītu ierosinātām slimībām, taču efektīvi apkarošanas mehānismi ir izstrādāti jau septiņdesmitajos gados un, ievērojot vienkāršākos profilaktiskos pasākumus, saimniecības zivju inficēšanu var novērst.


Karpu audzēšanu var uzskatīt par nozares stūrakmeni, un to audzēšanas apjomi dominē arī šobrīd, tādēļ jāvērš uzmanība uz ļoti aktuālu slimību – koiju herpes vīrusa (KHV) slimību. Ar to slimo galvenokārt karpas un karpu dzimtas zivis, taču pārnēsāt var arī citu sugu zivis. Pastāv viedoklis, ka tieši KHV mūsdienās karpu industrijai Eiropā rada lielākos zaudējumus.


Koiju herpes vīrusa slimība (Koi Herpes Virus disease) ir ļoti lipīga slimība, ko ierosina herpes vīrusu dzimtas vīruss.


Zivīm uz ārējās virsmas veidojas čūlas, novēro žaunu un žaunu vāku asiņošanu, pat nekrozi. Parasti vīrusa novājinātām zivīm un tā izraisītajiem bojājumiem pievienojas sekundāra bakterioloģiska infekcija. Līdz ar to ir augsta zivju mirstība, dažu dienu laikā var aiziet bojā līdz pat 80% zivju. Pārslimojušās zivis paliek par vīrusa nēsātājām. Slimās zivis ir letarģiskas, nespēj peldēt pret straumi un uzturas ūdens virsmas tuvumā, tām novērojams koordinācijas un apetītes trūkums.


KHV uzliesmojumi ar zivju masveida nobeigšanos pirmo reizi reģistrēti 1998. gadā Izraēlā. Vīruss ar dekoratīvajām zivīm aizceļoja uz citām valstīm. Un 2003. gadā KHV jau bija reģistrēts Austrijā, Francijā, Vācijā, Polijā un citās Eiropas valstīs. Šovasar tika reģistrēti jauni uzliesmojumi Zviedrijā, Slovēnijā, Vācijā, Čehijā, Beļģijā un arī Polijā.


Slimības diagnozi var uzstādīt tikai laboratoriski. KHV slimība cilvēkiem nav bīstama, taču zivīm to nevar izārstēt. Slimības apkarošana ir dārga, jo ietver visu infekcijas skarto zivju likvidāciju, dīķu pilnīgu nosusināšanu un ūdensaugu, audzētavas aprīkojuma apstrādi ar dezinfekcijas līdzekļiem un nedzēstajiem kaļķiem.


Lielākais risks inficēt dīķsaimniecību ir, ievedot slimas zivis. Jāņem vērā, ka vīrusu satur arī zivju gļotas, izkārnījumi un pat ūdensaugi. To var ievazāt ar ekipējumu, zvejas rīkiem, slimības pārnēsātāji ir arī putni.


Plānojot sākt ražošanu vai papildināt savus zivju dīķus ar mazuļiem, ļoti rūpīgi jāizvērtē zivju audzētava, no kuras ir plānots iegādāties preci. Pārdot zivju mazuļus Latvijā drīkst tikai PVD atzītas akvakultūras audzētavas. Zivīm jābūt veiktiem gan virusoloģiskiem izmeklējumiem, gan arī bakterioloģiskiem un parazitoloģiskiem izmeklējumiem. Pārvietojot zivis no vienas audzētavas uz otru, jāaizpilda dzīvnieku pārvietošanas deklarācija. Ja zivis tiek ievestas no citām ES valstīm, izcelsmes valsts veterinārais dienests aizpilda starptautiskās tirdzniecības veterināro sertifikātu un apliecina, ka zivis ir brīvas no KHV slimības.


Jau vairākus gadus PVD atzītajās dīķsaimniecībās veic infekciju slimību monitoringu – vīrusu izmeklējumi tiek apmaksāti no valsts budžeta. Tiek izdarīti vairāki izmeklējumi visām zivju sugām un vecumiem. Līdz šim nevienā vietā KHV nav atklāts, taču modrību zaudēt nedrīkst, sekas var būt ļoti bēdīgas. Ja rodas problēmas ar zivju veselību, tad obligāti jāziņo veterinārārstam vai PVD reģionālajai struktūrvienībai. Taču, ja kāds vēlas profilaktiski pārbaudīt zivju veselību savā piemājas dīķī, tad tas jau būs maksas pasākums – viens analīžu paraugs maksā apmēram 40 latus.

Aldis Jermaks
Latvijas Avīze (LA)

x

Paroles atgadināšana