Citi biznesi

Lauki uz trim vaļiem

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze (LA)
23.04.2010

Laikrastā "Latvijas Avīze" rakstīts par "trim vaļiem", uz kuriem pēc sociālantropologa un Valsts prezidenta kancelejas Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Roberta Ķīļa domām, vajadzētu balstīties lauku attīstībai nākotnē.

Diezin vai mūsu vectēvi un vecvectēvi, kuri Latvijas laukos saimniekoja vēl pagājušā gadsimta sākumā, varēja iedomāties, ka ar laiku zirgu un arklu aizstās lieljaudas "džoni dīri", "klāsi" un "masei fergusoni". Viņiem pat sapņos nerādījās, ka govis nākotnē slauks ar robotiem. Ka cūkas audzēs milzīgos kompleksos. Neviens nenojauta, cik šaura pēc simt gadiem būs kļuvusi pasaule – ka pārtikas apritē noteikumus diktēs turīgākās pasaules valstis, ka tirgū lielākie ieguvēji būs tie, kas spēj saražot ātrāk, lētāk un vairāk.

Pasaule turpina mainīties. Eiropas Savienībā jau kopš 2000. gada aizvien spraigākas kļūst diskusijas par zaļāku saimniekošanu, par intensīvās ražošanas padarīšanu videi draudzīgāku, par lauku piemērošanu "sabiedriskajam labumam". Tieši šim labumam, ko lauki var dot sabiedrībai, visticamāk, arī būs svarīga loma kopējā lauksaimniecības politikā un atbalsta maksājumu aploksnes sadalīšanā pēc 2013. gada.

Tieši tādēļ ir vērts ieklausīties sociālantropologa un Valsts prezidenta kancelejas Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Roberta Ķīļa nākotnes lauku attīstības redzējumos. Visos kopā, nevis atsevišķās frāzēs, par kurām, izvilktām no kopējā konteksta, šonedēļ šausminājās vai visa aktīvākā lauksaimnieku sabiedrība ar biedrību "Zemnieku saeima" priekšgalā (sk. rakstu).

Runa ir par Ķīļa kunga referātu pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur klāt bija gan daudzi lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, gan šo rindu autore. Tajā profesors uzsvēra – lauku attīstību nedrīkst atstāt tirgus varā, kā tas ir šobrīd. Pašreizējā virzība neveicina nedz lauku apdzīvotību, nedz lauku cilvēku pienācīgu iztikas līmeni (sk. profesora atbildi).

Ķīļa kungs minēja tieši to, ko gadiem no galvenā lauku attīstības politikas plānotāja – Zemkopības ministrijas – prasa paši lauksaimnieki. Tas ir – nepieciešams lauku atjaunotnes plāns. Profesors ne tikai norādīja, ka šāds plāns būtu viens no vissvarīgākajiem valsts plānošanas dokumentiem, bet arī deva jau gatavas idejas, kā panākt lūzumu, kā pats izsakās "lauku depopulācijas un ekonomiskās lejupslīdes tendencēs". Profesors norādīja uz trim vaļiem, uz kā balstīt lauku atjaunotni. Pirmais – liela apjoma moderna lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde. Otrais – nelielas, tostarp bioloģiskas saimniecības, kas ražo ne tikai pārtiku, bet lielāko daļu ienākumu gūst, ražojot izejvielas farmācijai, kosmētikas ražotājiem un citām nozarēm, kur rada vērtīgus eksporta produktus. Par to, ka šī ideja nav no gaisa grābta, liecina ne tikai daudzi piemēri vecajās ES valstīs, bet arī tepat, Latvijā. Tā pašmāju "Iecavnieks" atradis nišu "jauna" ienesīga produkta – bioloģiskās pernicas jeb lineļļas – ražošanai, par ko būvnieki Skandināvijas valstīs gatavi maksāt labu naudu. Būtu tik, kas audzē attiecīgas šķirnes linus. Attīstās arī ārstniecības augu nozare un tamlīdzīgi rūpali, kuriem pateicoties tirgū parādās vietējā dabiskā kosmētika.

Trešais valis, uz kura lauku attīstību iesaka balstīt Ķīļa kungs, ir tas, ko sadzirdēja aktīvā lauksaimnieku sabiedrība: lauki kā vieta, kur atpūsties stresa un depresijas māktajiem pilsētniekiem, arī – lauku sētas kā pilsētnieku hobijs. Šī ideja, kas tik ļoti nepatīk aktīvajiem lauksaimniekiem, tāpat ne tuvu nav jauna un neparasta. Jau sen Latvijā attīstās veselības saimniecības, aizvien vairāk pilsētnieku un arī paši lauku cilvēki Ēģiptes ceļojumu vietā (tam vairs nepietiek naudas) dodas uz dabas takām, braukt ar riteņiem, laivot un citādi baudīt dabu. Ne viens vien pilsētnieks ir gatavs savus ietaupījumus ieguldīt pamestā lauku mājā. Par to, ka pilsētnieku tiekšanās pēc laukiem ir laukiem izdevīga, liecina, piemēram, Īrijas piemērs – pilsētnieku došanās dabā Īrijas laukiem dod 270 miljonu eiro ienākumus gadā.

Ķīļa kunga domu attīstībai periodiski sekoju līdzi nu jau kādu laiku. Vēl pirms gada viņa publiskotajās domās vairāk dominēja tieši šī pēdējā ideja kā pamats lauku attīstībai. Taču pagājušajā nedēļā dzirdētais jau liek cerēt – beidzot ir reāls piedāvājums, ko apspriest lauku attīstības politikas veidotājiem. Ja vien ir vēlme dzirdēt visu, kas tiek runāts, un sirds patiešām deg par lauku attīstību un zemi, par kuru interesi šobrīd izrāda pārsvarā ārvalstu "investori".

Latvijas Avīze (LA)

x

Paroles atgadināšana