Citi biznesi

LOSP: Lauku attīstības programma nav sasniegusi virsmērķi

19. janvārī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta pārstāvjiiem - Elitai Bengai un Armandam Vēverim, sniedzot Lauku attīstības programmas (LAP) 2007. – 2013. gadam vidustermiņa novērtējumu, lauksaimnieki nonāca pie vairākām būtiskām atziņām. Galvenā no tām bija, ka Lauku attīstības programma nevirzās uz savu virsmērķi - pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos. To pierāda izmaksāto atbalstu apjomi pa programmas asīm, kā, piemēram, 3.ass pasākumi, kuru mērķis ir dažādot un attīstīt uzņēmējdarbību lauku teritorijā, uzlabot esošo lauku infrastruktūru, lai apturētu ekonomisku un sociālu lejupslīdi un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos. No 3.ass apakšpasākuma Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai, 88% finansējuma tika novirzīti 103 projektiem – enerģijas un kurināmā ražošanai un tikai 1% jaunu uzņēmumu radīšanai.

Tāpēc LOSP biedru vairākums uzskata, ka daudz striktāk vajadzēja vērtēt projektu sociālo un ekonomisko devumu, izvērtējot, kā, atbalstot dažu lielu biznesa ideju attīstību, mēs nodrošināsim, ka Latvijas lauki neizmirst. Atbalstam vajadzēja būt novirzītam uz lauku vidi un veicināt nodarbinātību laukos, sasniedzot pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu, jo dažu lielu, augsti mehanizētu uzņēmumu izveidošana, neveicinās lauku apdzīvotību.

LOSP uzsver, ka 1.ass pasākumos jāpalielina finansējums jauno lauksaimnieku un daļēji naturālo saimniecību programmām, kas veicinātu mazo un vidējo saimniecību attīstību, jo modernizācijas programmā mazās un vidējās saimniecības nav spējīgas pieteikties kredītresursu nepieejamības dēļ.

Sēdē piedalījās un atbildes uz lauksaimnieku jautājumiem sniedza arī Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Par zemju izpārdošanu ārzemju investoriem, ministrs informēja, ka Zemkopības ministrija gaida Eiropas Savienības (ES) lēmumu, taču jebkurā gadījumā ministrija atbalsta, ka zemei jāpaliek Latvijas zemnieku īpašumā. To varētu veicināt, ieviešot īpašu atbalsta programmu, lai zemi varētu iegādāties ražojoši lauksaimnieki. Taču tā pagaidām ir tikai ideja.

Lauksaimnieki, sarunā ar ministru uzsvēra, ka Latvijas tirgū trūkst graudi, tas ietekmē lopbarības pietiekamību un lauksaimnieki aicina noteikt ierobežojošos faktorus, lai graudi paliktu vietējā tirgū. Taču m inistrija informē, ka Latvijai nav iespējas ierobežot graudu eksportu no Latvijas. Ja valstij būtu finansējums, tad vienīgā iespēja būtu iepirkt graudus valsts rezervei un situācijā, kad valstij ir „graudu krīze”, par samērīgām cenām tos pārdot vietējiem ražotājiem un pārstrādātājiem.

Klātesošos LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone informēja par Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu par ES un valsts atbalstu tiešā atbalsta shēmas ietvaros. Pašreiz tiek apzināts LOSP dalīborganizāciju viedoklis par labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem attiecībā uz augļu dārziem, nosacījumiemVienotā platību maksājumu (VPM) saņemšanai (dzīvnieku blīvums uz hektāru) un references gadu atdalītā papildus valsts tiešo maksājumu saņemšanai (PVTM) par liellopiem.