Citi biznesi

Kūdras izmantošana apkurē Tartu iedzīvotājiem ļauj par siltumenerģiju maksāt tikai 0,53 eiro par kWh

AgroPols
03.03.2014

2014. gada 27. februārī notika Baltijas valstu seminārs "Kūdras izmantošanas enerģētikā - perspektīva Baltijas valstīs". Seminārs norisinājās Igaunijas pilsētā Tartu.

Kā uzsver Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas (LKRA) izpilddirektore Ilze Ozola, tad Latvijā ir veikti vairāki apjomīgi un padziļināti pētījumi par kūdru, kas palīdzēs precīzāk definēt kūdras vietu Latvijas siltuma ražošanas sektorā. Ja kādreiz kūdra tika plaši izmantota enerģētikā, tad šobrīd Latvijā enerģētisko kūdru apkurei neizmanto nemaz. "Arvien biežāk gan Eiropas Savienības, gan valsts līmeņa dokumentos tiek definēta lielāka energoneatkarības sasniegšana un atkarības mazināšana no importētajiem fosilajiem energoresursiem. Šajā kontekstā Tartu semināra mērķis bija iepazīties ar enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas iespējām mūsu valstīs," saka I.Ozola.

Semināra laikā visu trīs Baltijas valstu kūdras ieguvēju un ražotāju pārstāvji uzstājās ar prezentācijām par šā brīža situāciju un kūdras perspektīvām enerģētikā.

Igaunijas kūdras asociācijas pārstāvis Erki Niitlaan savā referātā informēja, ka Igaunijā kūdru apkurei izmanto aptuveni 320-350 tūkstoš tonnu gadā. Kūdrai ir cenas priekšrocības. Piemēram, pilsētā Lavassāre 1 megavatstunda (MW/h), kas iegūta tikai no kūdras, maksā 44,68 EUR, savukārt, Pērnavā un Tartu 1 MW/h, kas iegūta no šķeldas un kūdras maisījuma, pilsētas iedzīvotājam maksā 53,31 EUR bez PVN.

Lietuvas kūdras eksperts Valdas Lukoševičius informēja, ka šobrīd Lietuvā 100% kūdru kā kurināmo izmanto divas katlu mājas - ar kopējo jaudu 15 MW. Arī Lietuvā, tāpat kā Igaunijā, valsts enerģētikas pamatnostādnēs kūdra ir atzīta kā vietējais kurināmais. Šobrīd no kūdras tiek iegūtas 0,32 -0,45 teravatstundas (TWh) enerģijas gadā, bet līdz 2020. gadam plānots palielināt apjomu līdz 0,9 - 1,1 TWh gadā. Kauņā un citur notiek vairāku katlu māju projektēšana, kas izmantos kūdru.

Seminārā uzstājās arī Tartu pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Raimond Tamm, kas informēja par valsts un pašvaldības atbalstu kūdras ražotājiem. Raimond Tamn uzsvēra, ka "Tartu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmā esošais siltums 90 % apjomā ir saražots no vietējā kurināmā - škeldas un kūdras. Iemesli par labu vietējam kurināmajam ir vairāki - piegādes drošība, zemāka cena, ilgtspējīga enerģētika. Šodien Tartu iedzīvotāji par siltumu maksā vien 0,53 EUR par kWh plus PVN".

"Tartu Fortum" Koģenerācijas stacijas uzņēmuma vadītājs Margo Kulouts stāstīja, ka kūdras izmantošanai ir divas būtiskas priekšrocības - pirmkārt, tā ir zema un stabila cena un otrkārt, tas ir pastāvīgi pieejams vietējais kurināmais. "Igaunijas valdība ir sākusi maksāt subsidījas 32 EUR par MWh par enerģiju, kas iegūta efektīvā koģenerācijā, tai skaitā sadedzinot arī kūdru. Protams, kūdras izmantošanā ir savi mīnusi - tā nav CO2 neitrāls kurināmais un ir jārisina pelnu izmantošanas problēma, taču iepriekš minētās priekšrocības atsver šos mīnusus", uzver M.Kulouts.

Seminārā piedalījās arī Alojas novada domes pārstāvji. Priekšsēdētāja vietnieks vispārīgos jautājumos Māris Možvillo skaidroja Alojas novada interesi kūdras izmantošanā enerģētikā: "Viens no Latvijas kūdras purviem atrodas Alojas novada teritorijā. Mums burtiski blakus atrodas kūdras izstrādes purvs un tā sniegto potenciālu gribam izmantot savā novadā, lai par saprātīgām cenām šo potenciālu piedāvātu mūsu iedzīvotājiem un siltuma patērētājiem. Mēs meklējam jaunas inovatīvas pieejas un alternatīvas, jo apkures granulu cena ir augsta, un, kā liecina prognozes, tās vēl turpinās diemžēl pieaugt.".

LKRA izpilddirektore Ilze Ozola uzsvēra to, ka: "ES dalībvalstis, kas izmanto siltuma un/vai elektrības ražošanā kurināmo kūdru, Eiropas Kūdras un substrātu asociācijā EPAGMA ir izveidojušas darba grupu "Transparency working group", kuras mērķis ir parādīt un garantēt patērētājam to, ka kūdra tiek iegūta un izmantota atbildīgi, racionāli un videi maksimāli draudzīgākā veidā. Arī Latvija ir biedrs šajā Eiropas asociācijā un darba grupā."

Semināra laikā tā dalībnieki apmeklēta jauno un moderno siltumstaciju "Tartu Fortum", kas izmanto šķeldas un nkūdras maisījumu aptuvenās proporcijās 70%-30% un arī siltumenerģētikas uzņēmums Särevere pilsētā, kas izmanto tikai kūdru siltuma ražošanā.

Latvijas Kūdras ražotāju asociācija plāno pēc mēneša rīkot semināru Latvijas siltuma ražotajiem par tehniskiem risinājumiem kūdras izmantošanā siltuma ražošanā.

Informāciju sagatavoja Ilze Ozola, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas pārstāve.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana