Citas ziņas sadaļā
Valstspilsētas un pārējā Latvija
ATR_2020 - patiesā valsts nozagšana
ATR-2020 un iedzīvotāju kopienas
Pēteris Strautiņš: Reģionu nākotne būs laba, vai tās nebūs
Svarīgi saglabāt Ziemeļlatgales kultūrtelpu!
Nozīmīgu impulsu attīstībai reforma nesniegs
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
A.Miglavs LZA konsilijā par ATR
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Pēc pašvaldību reformas Latvijas lauki kļūs vēl tukšāki? Igauņi nāk klajā ar savu priekšlikumu
PašvaldībāsKompromiss starp putekļiem un bedru lāpīšanuIlmārs Randers, Andris Miglavs, Latvijas Avīze (LA)
31.07.2023 2023.gada 26.jūlijā A.Miglavs piedalījās LA žurnālista Ilmāra Randera rīkotā sarunā par tā sauktāas ATR Ceļu programmas īstenošanas lietām. Īss ieskats sarunā ar viņa piedalīšanos. Saite uz sarunas pilnu atreferējumu pievienota Saiteej.uz/o9snPirms diviem gadiem – 2021. gada 1. jūlijā – stājās spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums – iepriekšējo 119 pašvaldību vietā sāka darboties 43. Bet gandrīz pirms četriem gadiem – 2019. gada novembrī – valdība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdeva sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavot priekšlikumus par sakārtojamiem ceļiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā 2021., 2022. un 2023. gadam. Ceļu remontam bija paredzēts arī finansējums, sākot no 2021. gada. Priekšlikumi bija jāiesniedz VARAM līdz 2020. gada 8. jūlijam, un rezultātā tapa valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūves un atjaunošanas investīciju programma ar 300 000 000 eiro nepieciešamo finansējumu. Sarakstā bija uzlabojamo autoceļu posmi (kas esot nozīmīgi iedzīvotāju mobilitātei un jauno administratīvo centru sasniegšanai) ar kopējo garumu 1068 km. Skaidri zināms, ka līdz šim speciālajai ceļu programmai piešķirti 91 906 000 eiro no valsts budžeta un paredzēti 92 300 000 eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) fonda. Aizvadītajā trešdienā Ērgļos – vienā no valdības ieceru aģitācijas vietām, kur iepriekšējais VARAM ministrs Juris Pūce aizrautīgi stāstīja par tobrīd vēl tikai gaidāmās novadu reformas priekšrocībām, – "Latvijas Avīze" uz diskusiju aicināja iedzīvotājus, pašvaldības, VARAM, VSIA "Latvijas valsts ceļi" ("LVC") un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai saprastu – kas no solītā sagaidīts un izdevies, kas bijis nepareizi vai jādara pavisam citādi. Uz aicinājumu atsaucās un diskusijā piedalījās: Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs; Elita Ūdre, Ērgļu apvienības pārvaldes vadītāja; Reinis Braķis, Ērgļu apvienības Īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs; Inese Šaudiņa, līdzšinējās Ērgļu vidusskolas direktore, angļu valodas pasniedzēja; Juris Šaudiņš, aktīvs Ērgļu iedzīvotājs; Klāvs Grieze, "LVC" Attīstības pārvaldes direktors; Gints Alberiņš, "LVC" Būvniecības pārvaldes direktors; Zane Seredina, biedrības "Latvijas Lauku forums" projektu koordinatore; Āris Ādlers, prezidents starptautiskā attīstības organizācijā "PREPARE Network", kas apvieno 20 pilsoniskās sabiedrības sadarbības tīklus no 16 Eiropas valstīm, darbojas arī biedrības "Latvijas Lauku forums" padomē; Laimonis Kļaviņš, velobraukšanas entuziasts; Andris Miglavs, VARAM ministra padomnieks reģionālās attīstības un ekonomikas jautājumos. ...... ...... L. Kļaviņš: Aktīvi nodarbojos ar riteņbraukšanu, sezonā vidēji nobraucu 6000–8000 kilometru, piedalos arī starptautiskās sacensībās. Pavisam nesen ar komandas biedriem treniņa maršrutā izbraucām nevis Rīgas virzienu, kur viss ir ideāli, bet citus, ietverot arī kaimiņu novadus. Posmā Ērgļi–Madona līdz Sauleskalnam ar šosejas riteni nemaz braukt nevar. No Madonas līdz Cesvainei taisa jaunu ceļu, veidojas pasaka. Aiz Cesvaines Dzelzavas virziens – baltas šausmas, Tirza – kopts zemes ceļš, labs, pat nekratīja. Lizums–Ranka, Jaunpiebalga–Vecpiebalga labs, vietām pat ļoti labs, ainavisks, minies un priecājies. Posmā Ineši–Ērgļi pieci kilometri ārprāts, tik daudz sen nebiju lamājies. Uz ATR ceļu posma pie Cirstiem visi bijām tik laimīgi un priecīgi! Katrs uz ceļiem skatāmies pa savam. Tomēr teikšu godīgi, ka arī tajā it kā labajā ATR posmā no būvniecības viedokļa tomēr kaut kas aizgājis šķērsām, jo noturības tur nav. Pirmajā gadā, kad uzlēja – visi bijām laimīgi, viss gludi un skaisti! Pienāca pavasaris – tas dubultās apstrādes segums bija izkusis reizē ar sniegu. A. Miglavs: Runājot apaļos skaitļos, no programmas 1000 kilometriem 700 ir Latvijā uzbūvēti vai ir pabeigšanas stadijā. Taču 300 kilometru ir zem lielas jautājuma zīmes: kad atradīsies papildu nauda šīs programmas astes īstenošanai. Personīgi man par dažu posmu atrašanos šajā sarakstā būtu lieli jautājumi, bet saprotu, ka tur ir dažādu interešu kopsavilkums. Sākotnēji iecerētie 800 kilometru pārvērtušies par 1000 kilometru, tas ir saskaņotais saraksts un valdības dokumentos akceptēts. Kopumā bilde laba nav, jo neizskatās, ka šis lēmums par speciālu programmu ir bijis pareizs un risinājums labs, jo vienu atsevišķu ceļa posmu raut ārā specifiskai programmai pareizi nav – ceļu tīkls jāuztur un jāattīsta kopumā.
Es pat teiktu, ka tas bija politiski bezatbildīgs solījums, ko izdarīja viens ministrs ar tā laika valdības piekrišanu. Finanšu resursu nebija ne tajā brīdī, nedz arī vēlāk. Šodien reālā situācija ir tāda, ka valdības diskusijā par citām ne mazāk svarīgām prioritātēm šis jautājums, piedodiet, kļuvis mazāk svarīgs līdzās veselības, izglītības, ārējās un iekšējās drošības prioritātēm. Publiskā infrastruktūra šajā rindā patlaban ir kā piektā. I. Šaudiņa: Ne visa sabiedrība tā domā. Mums Jumurdas ceļš tomēr ir ieguvums, jo pa putekļiem un dubļiem jābrauc vairs nav. Bedres regulāri līmē ciet, ja uzliks vēl vienu kārtu – arī bedru būs mazāk! A. Miglavs: Tā nav, ka atlikušie 300 kilometru no programmas nevienu vairs neinteresē. Lai cik politiski angažēta šī programma būtu, tā joprojām ir ministrijas saistībās un darba kārtībā. Prognozējam, ka līdz 800 kilometru 2025. gadā spēsim tikt. Par 200 kilometru – atkal jāmeklē citi resursi, atvērta tēma. Domāju, ka šeit skartais jautājums par pareiza ceļu ekspluatācijas režīma nodrošināšanu ir ne mazāk svarīga tēma.
L. Kļaviņš: Man ir jautājums par bojājumu novēršanu. Madonā uz Rīgas ielas ir bojāta ūdens notekas pārsedze, var traumēties gājēji un velobraucēji. Nofotografēju, par problēmu uzrakstīju "Madonas ūdenim". Atbilde bija, ka tie nav kanalizācijas, bet lietus ūdeņi un saimnieks esot "LVC". Madonas uzņēmums neesot atbildīgs, esot gan ziņojuši tālāk. Bet bojājums stāv – jau divas nedēļas. Ko tas dod, ja esam aktīvi pilsoņi, kā vispār var ietekmēt kaut kādus "valsts plānus"? A. Miglavs: Attiecībā uz pirmo gadījumu ir labās prakses piemērs no Jelgavas, kur pašvaldība izveidojusi vienotas saziņas un reaģēšanas sistēmu, kurā saslēgti visi teritorijā esošie pakalpojumu sniedzēji, neatkarīgi no institucionālās piederības. Notekas pārsedzes bojājuma gadījumā problēma ātri būtu atrisināta. Taču Jelgavai tādas sistēmas izveide prasīja vairāk nekā desmit gadus. Tas nav mirkļa un viena lēmuma darbs un arī parāda, cik sadrumstalotas un dažādu atbildību sfēras var būt vienā teritorijā. Šo Jelgavas iniciatīvu no VARAM puses popularizējam, veidojam atbalstu, lai šo sistēmu būtu vieglāk "klonēt" arī citās pašvaldībās. Par otro jautājumu – tiešākais veids, kā tādus lēmumus ietekmēt, ir pašvaldības. Ja pašvaldība savā stratēģijā un plānošanas dokumentos pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir ielikusi, piemēram, kādu ceļu, tas ir skaidrs mandāts, ar ko runāt tālāk valdībā. K. Grieze: Precizēšu – runāt ar Satiksmes ministriju, jo tā ir ceļu īpašnieks. "LVC" ir pārvaldītājs. Plānošanas reģioni arī ir labs veids, caur ko tādas iniciatīvas virzīt. Z. Seredina: Es šeit labprāt dzirdētu arī atbildes, vai ar ceļiem savienos arī funkcionālās, ne tikai novadu teritorijas. Jo cilvēkiem taču ir izvēles brīvība, varbūt viņiem ir svarīgāk nokļūt uz citu vietu, nevis novada centru. A. Miglavs: Precīzi pateicāt, ka
Dzīvojam atvērtā telpā arī starpvalstu līmenī. Raugoties no šāda viedokļa, runāt par to, ka katrai pašvaldībai būtu jānodrošina viss kāda definētais pakalpojumu spektrs, ir diezgan nepareizi, jo arī vajadzības katrā vietā tomēr ir atšķirīgas. Lai pārlauztu "robežu un sienu", strādājam pie tā, lai novadi piedalītos ne tikai savu, bet arī reģionālu plānu veidošanā, vērtējot jau esošās biznesa, izglītības un citas "telpas". Tajā skaitā arī mobilitāti, kas ir šīs diskusijas galvenais temats. Neviena no valsts prioritātēm nav atrisināma vienas pašvaldības ietvaros – visām ir pārpašvaldību raksturs. Bāze tam mums jau pastāv – pieci plānošanas reģioni. I. Šaudiņa: Lielajā novadā Ērgļu iedzīvotāji pagaidām nezina, kur un kā aktīvi iesaistīties. Tam gan es piekrītu un gribu ticēt, ka viss atkarīgs no tā, ko mēs paši te uz vietas gribam. Taču par jebkuru vajadzīgu lietu jāturpina interesēties un atbalstīt tās virzītājs. Ne vienmēr "jāiet ielās", bet jāpaļaujas uz savu pašvaldību, ko paši esam savēlējuši. |