Jaunumi ekonomikā

Latvijas energobilance 2022

Centrālā Statistikas pārvalde 2023/10/05 nopublicējusi jaunāko Latvijas energobilanci. Tāda gada enerģētikā laikam nav bijis visā mūsdienu civilizācijas vēsturē - kad energonesēju cenas pieauga ne par procentiem, bet reizes, un sekojoši tam - arī elektro- un siltumenerģijas cenas. Tas nevarēja neatspoguļoties enerģijas patēriņa apjomā un struktūrā.

Centrālā Statistikas pārvalde 5.oktobrī nopublicējusi jaunāko Latvijas energobilanci.

No publicētajiem datiem sagatavoju to formā, kādā saprotu Latvijas enerģētikas sektoru un varu lietot savā darbā.

 

Šī ir "mazliet" apstrādāta CSP datu tabula "LV energobilance". Apstrāde nozīmē:

- enerģija no TJ (teradžouliem) pārvērsta GW*h (gigavatstundas);

- daži energoveidi apvienoti grupās - piemēram, koksnes produkti kopā; citi atjaunīgie bioresursi;

- daži mikronozīmīgi energonesēji nav detalizēti;

- ir apvienotas dažas patērētāju nozares.

 

I.S> Ak, jā - bilances pirmajā (resursu veidošanās) daļā novērojamā resursu avotu summas nesakritība ar izmantošanai novirzīto energoresursu apjomu nav mana kļūda, bet tās ir CSP bilancē iekļautās statistiskās novirzes (būtībā - neidentificētās un neizskaidrotās kļūdas). Rindiņa saucas "Statistiskās atšķirības (+)"

 

Vēsturiskai izziņai pievienoju arī 2021.gada EB tādā pat veidā agregētos datus.

 

Un sapratnei par attīstības procesiem - tabuliņa ar pārmaiņām šī viena gada laikā.

 

Tāda gada laikā, kāds enerģētikā laikam nav bijis visā mūsdienu civilizācijas vēsturē - kad energonesēju cenas pieauga ne par procentiem, bet reizes, un sekojoši tam - arī elektro- un siltumenerģijas cenas.

Tas nevarēja neatspoguļoties enerģijas patēriņa apjomā un struktūrā.

 

Kopējais energoresursa patēriņš 2022. gadā Latvijā samazinājies par 1,9 TW*h jeb par 3,6%, kas patiesībā ir pat negaidīti maz.

Tomēr šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā gada, elektrības un dabasgāzes cenu straujais palielinājums jau nozīmīgi ir ietekmējis energoresursu patēriņa struktūru - bija laiks ne vien mainīt paradumus, bet arī adaptēt siltuma ražošanas sistēmas, piemēram, dabasgāzes vietā pārejot uz naftas produktiem - dīzeļdegvielu un LPG; kā arī koģenerācijā plašāk izmantot koksnes resursus.

 

Dabasgāzes patēriņš sarucis par 3.172 TW*h (28,2%), bet galvenokārt tas ir noticis pārveidošanas sektorā (par 36,3%), kamēr gala patērētāji tērējuši tikai par 15,3% mazāk.

Daļēji to aizstājusi koksne (0,383 TW*h, pieaugums par 2,2%) un naftas produkti (0,701 TW*h, pieaugums par 4%), kā arī elektroenerģijas imports (0,54 TW*h, pieaugums par 30%).

Joprojām labā ziņa - vēl mazliet samazinājies ogļu patēriņš, kas jau tāpat nav liels, toties palielinājušās to rezerves, kas iespējams atspoguļosies jau šā gada patēriņā.

 

Lielāko ieguldījumu enerģijas gala patēriņa samazinājumā devušas "taupī gas" mājsaimniecības (1,055 TW*h, samazinājums par 7,5%) un sabiedriskais sektors (0,329 TW*h, samazinājums par 4,7%).

Ražošanas sektorā būtisku pārmaiņu enerģijas patēriņa apjomos nav bijis. Mainījusies tikai struktūra - dabasgāzi izteikti aizstājot ar naftas produktiem un koksni.

Kopumā samazinājusies importēto fosilo resursu izmantošana (~1TW*h). Un attiecīgi mazliet samazinājies koksnes resursu neto eksports.

Burtiski mikroskopiski (par 1,4%) palielinājies nosacīti nefosilo energoresursu (atjaunīgā elektroenerģija, koksne, atkritumi, biodegvielas) patēriņš - visu pārējo atjaunīgo resursu patēriņa pieaugumu "apēdis" biodīzeļdegvielas ražošanas samazinājums. Bet par to visu nākamajā šīs sērijas atspulgā.

 

 

P.S> Ja mēs šajā tabuliņā atsevišķi (no citas CSP datu tabulas) ieliktu sauli un vēju, tad ievērotu, ka, vismaz pagaidām, neraugoties uz uzstādīto jaudu šķietamo milzību, to daļa kopējā enerģijas patēriņā ir vienkārši mikroskopiska, pat nesaredzama. Kaut elektroenerģijas patēriņā var jau kādu zīmīgu skaitli sākt ieraudzīt.

Par biodegvielu lomu man pat runāt negribas. Patiesībā ar steigu būtu jāaizliedz jelkāds atbalsts jelkādā formā lauksaimniecības kultūru ražošanai bioetanola un biodīzeļa iegūšanai, tāpat kā šo degvielu lietošanai. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pēdējo 2 desmitgažu laikā ir cēlis pārtikas cenas un vairojis Eiropas atkarību no citos kontinentos ražotajā proteīna.

Izdarām šo - un nekāda kukaiņu izmantošana pārtikā vairs nebūs jāattīsta...

Katrā ziņā, manā ieskatā, šī ir laba tabuliņa, no kuras sākt domāt par energopolitiku - gan energodrošības, gan "zaļās vienošanās" ietvarā.