Pirms dažām dienām padalījos ar Latvijas jaunās 2022.gada energobilances kopsavilkumu.

ej.uz/fw9g 

 

Šeit, ieskatīsimies dziļāk pašas enerģētikas nozares darbības pārmaiņās šajā turbulentajā gadā.

 

Mazliet par metodoloģiju.

Nozare, kura pārvērš energonesējus siltum- un elektro-enerģijas formā, energobilancē tiek saukta par pārveidošanas sektoru.

Pārveidošanas sektorā tiek sadedzināti energonesēji, kas ir daļa no kopējā energoresursu patēriņa. Rezultātā tiek iegūta tālāk nododama elektro- un siltuma enerģija. Šajā procesā rodas enerģijas nelietderīgi zudumi, kuri kopā ar citiem zudumiem veido kopējos enerģētikas sektora zudumus.

Papildus, arī pati enerģētikas nozare patērē kādu enerģijas apjomu savas pašas darbībai. Un vienlaikus enerģētikas nozarē daļa elektroenerģijas tik importēta. Šo visu saskaitot/atņemot no kopējā enerģijas patēriņa, iegūstam galapatēriņam [citos sektoros] novirzāmo enerģijas apjomu, pa tās nesēju veidiem.

 

Pārveidošanas sektoru veidojošās vienības, pēc darbības specifikas, sadalītas vairākās kategorijās, no kurām Latvijā aktuālas praktiski ir četras:

..vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas

..vispārējās lietošanas katlumājas

..uzņēmumu koģenerācijas stacijas

..uzņēmumu katlumājas

 

Lielāko enerģijas apjomu ražo un lielāko energonesēju daļu pārveido pirmās 2 no nosaukto kategoriju vienībām.

Šajā mikropētījumā paraudzīju, kādus energonesējus katra no kategorijām izmanto, un kādi ir summārie enerģijas potenciāla zudumi katrā no tām.

 

Būtībā varam runāt par šādiem energonesēju pamatveidiem:

I. Importētie fosilie energonesēji

- naftas produkti

- dabasgāze

- ogles un kokss

II. Pašmāju fosilie energonesēji

- kūdra

III. Atjaunīgie kurināmie, faktiski tie ir augu izcelsmes produkti, tomēr šajā analīzē pievienoti arī bioorganismu pārstrādātie cilvēces darbības atkritumu produkti - poligonu un dūņu gāze.

- koksne (interesei atsevišķi izdalot šķeldu)

- citi atjaunīgie bioresursi (faktiski izmantoti šajā nozarē tikai dažāda veida biogāze).

- Pie pārveidošanas sektora piederīga ir arī kokogļu un kūdras brikešu ražošana, tomēr apjomi ir pavisam nelieli.

 

Lai redzētu pārmaiņas, parādīti dati par 2021. un 2022. gadu.

 

 

, un jau ierasta starpību tabula.

2022.gadā pārveidošanas sektora produkts samazinājies par 1,848 TWth (par 16%).

Līdzīgās daļās samazinājusies gan elektro- , gan siltuma enerģijas ražošana.

Attiecīgi samazinājies arī pārveidošanas sektorā izmantoto energonesēju apjoms - 2,4 TWth (16,8%).

Praktiski viss samazinājums piekrīt dabasgāzes izmantošanas sarukumam - 2,5 TWth, tie ir -36,3%), ko tikai ļoti mazā apjomā aizvietojusi naftas produktu izmantošana. Zīmīgi, ka arī koksnes izmantošanai pārveidošanas sektorā lielais pieauguma lēciens ir aiz muguras - 2022. gadā tā ir bijusi, gan ļoti nedaudz, tomēr mazāka - par 13 GWth.

Bet lauksaimniecības izcelsmes bioresursu izmantošana pārveidošanas sektorā ir samazinājusies konkrēti sajūtami - par 19,1%, attiecīgi samazinot šī resursa īpatsvaru pārveidošanas sektorā līdz vairs tikai 4,3%.

 

Joprojām pārveidošanas sektorā praktiski netiek izmantoti naftas produkti, tostarp sašķidrinātā naftas gāze LPG.

Latvijā ~0,5 TW*h LPG pārveidošanas sektorā joprojām tiek izmantota tikai siltuma ģenerēšanai, un ne koģenerācijā.

Patiesībā nu jau tas ir sabiedriski neizšķirošs enerģijas apjoms, ko ar salīdzinoši nelielā investīcijām nepieciešamības gadījumā var aizstāt ar citu energonesēju izmantošanu.

Tas skaidri parāda, ka gāzes pieejamība pārveidošanas sektorā principā pagaidām izšķiroši nozīmīga ir tikai elektroģenerācijas uzņēmumiem. 

Un pastarpināti tas nozīmē, ka LNG terminālis faktiski stratēģiski nozīmīgs ir tikai Latvenergo darbības nodrošināšanai - visos pārējos dabasgāzes izmantošanas virzienos tai ir aizvietošanas iespējas, primāri naftas gāze, koksne un elektrība partnerībā ar siltumsūkņiem.

 

Mazliet palielinājies kūdras patēriņš (par 6 GW*h), tostarp arī pārveidošanas sektorā tāds ir reģistrēts. Tomēr tas ir tikai kūdras brikešu ražošanai galapatērētāju siltuma ģenerācijā. Katrā ziņā šie apjomi ir tik mikroskopiski (0,1%) , ka tie joprojām pilnīgi nepārprotami norāda, ka atvērt diskusiju par kūdras izmantošanas enerģētikā principā nav nekāda valstiska pamata.

 

Zīmīgi, ka, aizvietojot dabasgāzi ar koksni, kā to centušies darīt uzņēmumu katlumājās, tomēr ir samazinājusies resursa izmantošanas fiziskā efektivitāte - par 1,3% punktu.