Turpinājusi "mirt" curuļvadu transporta nozare.

Diezgan jūtams samazinājums visās rūpniecības nozarēs, izņemot

- ķīmisko un farmācijas;

- minerālu izstrādājumu ražošanas (cements+citi būvmateriāli),

- metālu ražošanas nozares,

kur jūtams palielinājums.

 

Mājsaimniecībās patēriņa samazinājums par 7,5% - ģimenes budžeta taupīšanas vārdā var arī pamainīt paradumus.

Pārējā komercsektorā un sabiedriskajās iestādēs patēriņš nav jūtami mainījies, kaut būtu bijis pamats ekspektēt līdzīgu sarukumu kā mājsaimniecībās.

 

Elektroenerģijas primārajā ražošanā (praktiski tie ūdens, saule, vējš) ir mērens noturīgs palielinājums (par hidrosvāsrtībām nerunāsim - tās pārāk atkarīgas no Daugavas plūsmas untumiem) .

Beidzot saredzama kļūst saulesstaciju daļa. Tomēr atkarību no importa tas līdz šim praktiski nav mazinājis. Saules&vēja daļa Latvijas teritorijā saražotajā elektroenerģijas apjomā ir bijusi tikai 4,6%, bet patērētajā apjomā vēl mazāka - tikai 3,1%.

 

2022.gadā jūtami (par 33%) samazinājies koģenerācijā uz vietas ražotais elektroenerģijas apjoms, aizvietojot to ar importu - tas palielinājies par ~30%.

 

Tā kā - kopumā nevar teikt, ka būtu redzami jūtami uzlabojumi Latvijas elektroenerģētikas sektorā, atbilstīgi Zaļās vienošanās izaicinājumiem. Saules un vēja apakšnozares pagaidām vairāk ir tāda publiskas energoneatkarības rotaļas imitācija ar praktisku nozīmi vien atsevišķiem indivīdiem, bet tas jau būtu citas sarunas priekšmets...