Raksti

Ko ES KLP reforma nozīmē Latvijas lauksaimniecībai un laukiem?

Pagājušā gada jūnijā Luksemburgā ES lauksaimniecības ministri vienojās par fundamentālu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu visā ES, tajā skaitā arī jaunajās dalībvalstīs. Šo notikumu komisārs Francs Fišlers nodēvēja par vēsturisku, kas pilnībā mainīs visu Eiropas lauksaimniecības atbalsta sistēmu. Kādus mērķus ministri paredzēja sasniegt, jau no 2004. gada pakāpeniski ieviešot reformu? Tās ietvaros paredzēts sasniegt trīs galvenos mērķus: · veicināt uz tirgu orientētas lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību, kas, ņemot vērā pārmaiņas tirgū, lauksaimniekiem pavērs plašākas iespējas un ļaus labāk pielāgoties tirgus vajadzībām; · rosināt ilgtspējīgu un videi draudzīgu lauksaimniecības attīstību, kas ražotājiem paaugstinās prasības ievērot standartus sabiedrības interešu, dzīvnieku un augu veselības, kā arī dzīvnieku labturības un vides jomā; · veicināt turpmāko lauku attīstību, papildus finansējot konkrētus lauku attīstības politikas pasākumus. Lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, Eiropas Komisija (EK) izstrādāja konkrētus KLP reformas pasākumus, kas paplašinātajā Eiropā turpmāko piecu līdz desmit gadu laikā iezīmēs visu lauksaimniecības un lauku attīstību. 1. Pārmaiņas tirgus politikas pasākumos, kas tiks īstenoti, paaugstinot lauksaimniecības sektora konkurētspēju ar intervences noteikumu maiņu, palielinot kompensācijas maksājumus piensaimniecības sektorā un stingri kontrolējot finansiālo disciplīnu budžeta izdevumiem. 2. Tiešo maksājumu atdalīšana no lauksaimnieciskās ražošanas. Produkcijas ražošana vairs nav obligāts nosacījums tiešo maksājumu saņemšanai. 3. Lauku atbalsta pasākumu papildu finansēšana. 4. Obligāta vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības standartu ievērošana (cross-compliance) tiešā atbalsta saņemšanai. Jāuzsver, ka salīdzinājumā ar KLP īstenošanu iepriekšējos gados, piemēram, ar Programmas 2000 (Agenda 2000) izpildes kārtību, Luksemburgas vienošanās KLP realizācijai paredz tikai vispārējus politikas rāmjus jeb ierobežojumus, radot plašu iespēju katrai atsevišķai dalībvalstij izvēlēties jau konkrētus minēto pasākumu īstenošanas mehānismus, ņemot vērā nacionālās attīstības īpašības un specifiku. Turklāt ir paredzētas arī zināmas atšķirības KLP reformas veikšanā starp vecajām (ES-15) un desmit jaunajām dalībvalstīm, ievērojot iestāšanās līgumā norādītās atšķirības atbalsta līmeņos un to pakāpenisku izlīdzināšanu līdz 2013. gadam, kā arī faktu, ka līdz pat iestāšanas brīdim KLP vēsturiski vispār netika piemērota jaunās dalībvalstīs. Aplūkosim detalizētāk, kādi ir jaunās ES lauksaimniecības politikas principi un kā tie varētu tikt īstenoti mūsu valstī. KLP reformas vispārējie īstenošanas principi Lai noskaidrotu, ar ko jaunā jeb reformētā KLP politika atšķiras no iepriekšējās, kas bija balstīta uz Programmā 2000 definētajiem principiem, izskatīsim katra reformas pasākuma darbību un īstenošanas mērķi. 1. Pārmaiņas tirgus politikas pasākumos Eiropas lauksaimniecības sektors kopumā, kā arī atsevišķie preču ražotāji varēs sekmīgi konkurēt pasaules tirgū, ja spēs nodrošināt preču piedāvājumu par salīdzinoši zemām cenām. Tāpēc, lai paaugstinātu ES lauksaimniecības sektora konkurētspēju, EK nolēma pakāpeniski mazināt intervences pasākumu ietekmi Eiropas tirgū: · no intervences iepirkumu kārtības izslēdzot rudzus; · samazinot intervences cenas piena produktiem: sviestam – par 25% četru gadu laikā līdz 2007. gadam un sausajam vājpiena pulverim (SVP) – par 15% trīs gadu laikā līdz 2006. gadam. Intervences noteikumu maiņa nozīmē attiecīgi mazāku valsts iejaukšanos tirgus darbības mehānismā, samazinot valsts garantēto cenu līmeni Eiropas piena tirgū un turpmāk atsakoties vispār paturēt noteiktā līmenī rudzu cenu. Tomēr, lai ražotājiem dotu iespēju pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem, vienlaikus ar intervences cenu samazinājumu piena produktiem paredzēts palielināt tiešos maksājumus ES piena ražotājiem. Šos maksājumus nevar uzskatīt par tiešo atbalstu piena ražošanai, bet tikai kā kompensāciju ražotāju zaudējumiem, kas radīsies produkcijas cenu pazemināšanas rezultātā. Jāatzīst, ka ideja pakāpeniski samazināt institucionālās cenas Eiropas piensaimniecības sektorā nav absolūti jauna. Jau saskaņā ar Programmas 2000 nosacījumiem bija paredzēts pazemināt piena cenas Eiropas tirgū. Luksemburgas vienošanas tikai nostiprināja EK vēlmi turpināt šo pasākumu. Tādējādi arī kompensācijas maksājumus piena ražotājiem tika nolemts izmaksāt nevis no 2005. gada, kā to paredzēja Programma 2000, bet jau 2004. gadā kopā ar uzsākto cenu samazinājumu KLP reformas ietvaros. Salīdzinājumā ar Programmas 2000 nosacījumiem piena kompensācijas tiks paaugstinātas: · no Ls 0 uz Ls 5,36 par saražoto tonnu piena 2004. gadā; · no Ls 3,78 uz Ls 10,73 par tonnu 2005. gadā; · no Ls 7,56 uz Ls 16,11 par tonnu 2006. gadā un turpmāk. Mainot tirgus un tiešā atbalsta nosacījumus, būtisku nozīmi iegūst finansiālās disciplīnas ievērošanas princips. Katra dalībvalsts nedrīkst pārtērēt no ES budžeta atvēlētās finansiālās aploksnes apjomu. Turklāt, ja ES budžeta līmenī tiks konstatēts, ka konkrētam gadam tirgus cenu atbalsta pasākumu īstenošanai kopumā ir iztērēts vairāk nekā EUR 300 milj., tiešo maksājumu fonds tiks attiecīgi samazināts visām ES valstīm. Tas automātiski nozīmēs arī tiešo maksājumu likmju samazinājumu visās dalībvalstīs. 2. Tiešo maksājumu (TM) atdalīšana no ražošanas (decoupling) TM atdalīšana no ražošanas izraisīs KLP politikas fundamentālas pārmaiņas, kas jūtami ietekmēs ES lauksaimniecības un lauku sektora attīstību nākotnē. Maksājumu atdalīšana nozīmē visas ES atbalsta sistēmas maiņu, iespējami visas tiešās subsīdijas vai šo subsīdiju lielāko daļu maksājot ražotājiem neatkarīgi no saražotas produkcijas daudzuma. Tādējādi tiks veikta pāreja no atbalsta lauksaimnieciskai ražošanai uz atbalstu lauksaimniekam. Šim nolūkam no 2005. līdz 2007. gadam visās vecajās dalībvalstīs (ES-15) tiks ieviesta vienota maksājuma sistēma (vai vienotā saimniecību maksājuma – VSM sistēma) tiešo maksājumu administrēšanai. Pamatojoties uz vēsturisko laika posmu no 2000. līdz 2002. gadam, katrai lauku saimniecībai būs noteikts tiešo maksājumu kopējais apjoms, kas, ieviešot VSM sistēmu, tiks maksāts saimniecībai par katru hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes, neatkarīgi no tā, kas uz šīs zemes tiek ražots. Tomēr obligāts nosacījums VSM saņemšanai būs ES vides un kvalitātes prasību ievērošana. Tajā pašā laikā, lai izvairītos no ražošanas sašaurināšanas, katrai valstij ir tiesības zināmu TM daļu atstāt saistītu ar konkrēta produkta ražošanu un maksāt subsīdijas par saražotās produkcijas vienību – hektāru, dzīvnieku vai produkcijas tonnu (daļēja TM atdalīšana). Turklāt katram sektoram ir noteikts savs ar ražošanu sasaistīto TM limits: · graudaugu sektorā – līdz 25% no ES prēmijas līmeņa; · aitu gaļas ražošanas sektorā – līdz 50% no ES prēmijas līmeņa; · liellopu gaļas sektorā pastāv trīs alternatīvas iespējas ar ražošanu sasaistīt o līdz 100% zīdītājgovju prēmiju un līdz 40% kaušanas prēmiju vai o līdz 100% kaušanas prēmiju vai o līdz 75% liellopu speciālo prēmiju; · kartupeļu cietei – līdz 60% no ES prēmijas līmeņa. Tomēr pat daļējas TM atdalīšanas gadījumā vienota maksājumu sistēma aizvietos lielāko daļu no visām ES maksātajām prēmijām (TM). Jautājums, cik lielā mērā atdalīt valsts atbalstu no ražošanas (pilnīgi vai daļēji) paliek katras dalībvalsts kompetencē. 3. Lauku atbalsta pasākumu papildu finansēšana (modulācija) Viena no svarīgākajām KLP reformas īpašībām ir tā, ka vairāk līdzekļu būs pieejams lauku attīstības mērķiem un īpaši lauksaimniekiem, kas īstenos EK paredzētās programmas vides, kvalitātes un dzīvnieku labturības jomā. Balstoties uz stingras finansiālās disciplīnas principu, papildu līdzekļi šim nolūkam tiks nodrošināti ar modulācijas palīdzību. Modulācija paredz samazināt subsīdijas lielām saimniecībām par 3% 2004. gadā, par 4% – 2005. gadā un par 5% – 2007. un turpmākajos gados. Tomēr saimniecības ar saņemto tiešo maksājumu apjomu līdz EUR 5000 (Ls 3290 pēc pašreizējā valūtas kursa) šiem samazinājumiem netiks pakļautas. Šādi iekasētie līdzekļi veidos nacionālo modulācijas fondu, no kura vismaz 80% līdzekļu paliks katras dalībvalsts rīcībā lauku attīstības pasākumu finansēšanai. 4. Vides un kvalitātes prasību ievērošana (cross compliance) Jaunās atbalsta sistēmas ieviešana ES būs cieši saistīta ar vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un dzīvnieku labturības standartu ievērošanu. Kopumā ES normatīvajos aktos ir definēti 18 standarti, kā arī prasības nodrošināt labus vides un lauksaimniecības apstākļus, kas ar reformas īstenošanu kļūs obligātas TM saņemšanai visās dalībvalstīs, kas ieviesīs Vienoto saimniecības maksājumu jeb VSM sistēmu. Līdz 2007. gada beigām visām ES-15 valstīm ir jāpāriet uz VSM. Tad minēto standartu ievērošana kļūs par obligātu nosacījumu. KLP reformas īstenošana Latvijā KLP reforma jaunajās dalībvalstīs tiks īstenota, vadoties no finansiāliem ietvariem, kas definēti iestāšanās līgumā. Tas nozīmē, ka atbalsta efektivitātes palielināšana varēs notikt tikai nemainīga, katras valsts iestājlīgumā noteikta atbalsta apjoma robežās. Tomēr, lai adaptētu līgumā atspoguļotos iestājnosacījumus visām acquis pārmaiņām un KLP reformas prasībām, tika pieņemts speciāls Padomes lēmums (Council Decision) par reformas īstenošanu topošajās dalībvalstīs, ievērojot šo valstu specifiku un iestāšanas sarunās panāktās vienošanās. Aplūkosim, kā visus iepriekš minētos KLP reformas pasākumus iespējams īstenot Latvijā pēc iestāšanās ES un cik lielā mērā tās var ietekmēt mūsu lauksaimniecības sektora attīstību. 1. Tirgus politikas pasākumu īstenošana Latvijā Integrējoties ES, Latvijai jāpārņem un jāievieš visa KLP politika, kas ir spēkā brīdī, kad tā kļūst par pilntiesīgu dalībvalsti. Tā kā visas pārmaiņas ES tirgus atbalsta politikā (sk. punktu 1.2.) tiek īstenotas no 2004. gada, arī Latvijai būs nepieciešams: · izslēgt rudzus no intervences iepirkuma; · veikt intervences iepirkumu sviestam un SVP saskaņā ar jaunajām, ES noteiktajām intervences cenām; · palielināt kompensācijas maksājumus piena ražotājiem par cenu samazinājumu ES piena tirgū, vienlaikus piemērojot šiem maksājumiem iestāšanas līgumā paredzētās procentuālās likmes pakāpeniskai TM palielināšanai līdz 2013. gadam. Tāpēc mūsu valsts piena ražotāji labākajā gadījumā varēs pretendēt uz kompensācijas maksājumiem tikai 55% apmēra no ES līmeņa 2004. gadā, 60% – 2005. gadā, 65% – 2006. gadā utt. Ir jāatzīmē, ka paredzētais intervences cenu samazinājums Eiropas piensaimniecības sektorā mūsu piena ražotājus būtiski neiespaidos, vismaz pirmajos iestāšanās gados. Kā redzams 1. attēlā, vienlaikus ar piena cenu kritumu Eiropā cenas Latvijā pakāpeniski celsies, ievērojot zināmu starpību vidējos piena cenu līmeņos starp Latviju un Eiropu. Iestāšanās rezultātā Latvijas piena cenu paaugstinājumu ietekmēs ES intervences mehānisma darbība, kas piena ražotājiem garantēs minimālo iepirkuma cenu 1–15 santīmu līmenī par katru piena kilogramu. Tomēr svarīgi piebilst, ka uz šo cenu varēs pretendēt tikai tie piena ražotāji, kas spēs nodrošināt piena kvalitāti atbilstoši visām ES prasībām, un arī, ja šis piens tiks realizēts nacionālās piena kvotas robežās. Tāpēc Latvijas piena iepirkuma cenu prognoze (sk. 1.att.) tika veidota, balstoties uz pieņēmumu, ka piena cenu kāpumu Latvijā noteiks vienīgi piena kvalitātes paaugstināšana. 1. attēls. Piena iepirkuma cenas prognoze Latvijā laikā no 2004. līdz 2007. gadam, Ls/kg Avots: LVAEI aprēķini 2. TM atdalīšana no ražošanas Latvijā Saskaņā ar iestāšanās līguma nosacījumiem, Latvijai kā vienai no jaunajām dalībvalstīm ir iespēja izvēlēties shēmu, pēc kuras pirmajos gados pēc iestāšanas tiks piešķirti TM lauksaimniecības ražotājiem: vai pielietot ar ražošanu saistītos TM, kas tiks administrēti pēc ES klasiskās shēmas, maksājot subsīdijas par produkcijas tonnu, zemes hektāru vai dzīvnieku, vai ieviest vienoto platību maksājumu (VPM), kas tiks maksāts par katru VPM sistēmā iekļauto zemes hektāru (sk. 2. att.). KLP reforma paredz arī trešās, gluži jaunas shēmas pielietošanu dalībvalstīs. Tā pieļauj VSM sistēmas ieviešanu līdzīgi kā vecajās dalībvalstīs (ES-15) laikā no 2005. līdz 2007. gadam (sk. 1.2. punktu). Tomēr topošajās dalībvalstīs šo jauno VSM sistēmu nevarēs īstenot uzreiz, jo nav vēsturiskā pamata TM likmju noteikšanai katrai atsevišķai saimniecībai. Tālab vispirms ir jāizvēlas viena no iestāšanās līgumā paredzētajām TM administrēšanas shēmām un tikai pēc tam, konkrēti atvēlētā laika posmā, vajadzēs mainīt atbalsta mehānismu saskaņā ar KLP reformas nosacījumiem. Tagad jau ir zināms, kā no iestāšanas brīža Latvijā būs piemērota Vienotā platību maksājuma shēma (VPM). Zinām, ka visi no ES budžeta tiešajam atbalstam paredzētie līdzekļi tiks izmaksāti VPM veidā (ar likmi EUR 20,62 par ha 2004. gadā) par katru no 1,47 milj. hektāriem lauksaimnieciski izmatojamās zemes, piemērotas šim maksājumam. VPM sistēma var pastāvēt Latvijā līdz pat 2009. gadam, kad visām jaunajām dalībvalstīm ir obligāti jāievieš VSM, bet vienlaikus neatsakoties no iespējas ieviest VSM arī ātrāk, jebkurā brīdī no 2005. līdz 2009. gadam. Kad konkrēti pāriet uz VSM sistēmu un cik lielā mērā atdalīt TM no lauksaimniecības ražošanas (ievērojot arī 1.2. punktā minētos obligātos atdalīšanas nosacījumus), paliek katras dalībvalsts kompetencē. 2.attēls. TM administrēšanas shēmu pielietojums Latvijā un ES-15 Avots: LVAEI 3. Lauku atbalsta pasākumu papildus finansēšana Latvijā (modulācija) Saskaņā ar reformas nosacījumiem EK ir definējusi, ka modulācija tiks piemērota topošajām dalībvalstīm tikai tad, kad tajās simtprocentīgi tiks sasniegts ES atbalsta līmenis. Tā kā iestāšanas līgums paredz atbalsta līmeņu izlīdzināšanu starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm tikai 2013. gadā, tad arī tikai no minētā gada var piemērot TM samazinājumu lielām saimniecībām, kuru atbalsta apjoms pārsniedz EUR 5000. Cik lielu daļu no visa TM apjoma var novirzīt lauku atbalsta pasākumiem, ir paradīts 3. attēlā. Ņemot vērā, ka vismaz 80% no ieturētās summas paliks katras dalībvalsts kompetencē (bet pēc EK darbinieku vērtējuma, jaunajās dalībvalstīs varēs pat pretendēt uz 120%), modulācijas pasākuma efekts Latvijas sektora līmenī varētu būt diezgan niecīgs. Tomēr TM samazinājumu rezultātā, atskaitot 5% no kopējā TM saņemtā apjoma, cietīs konkrētas lielās saimniecības. 3.attēls. No ES budžeta nodrošinātais TM līmenis un lauku attīstības pasākumiem ieturētā TM daļa jaunajās dalībvalstīs no 2005. līdz 2013. gadam, % Avots: LVAEI 4. Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem piemērotās prasības TM saņemšanai KLP reforma padara vides, pārtikas un dzīvnieku standartu ievērošanu par obligātu nosacījumu tiešo maksājumu saņemšanai. Tas nozīmē, ka vienlaikus ar vienoto saimniecību maksājumu ieviešanu katrā konkrētajā dalībvalstī ir obligāti jāievēro 18 vienādi ES standarti, kā arī prasība nodrošināt labus vides un lauksaimniecības apstākļus. Savukārt, kamēr dalībvalstī darbojas VPM shēma vai TM ir pilnībā sasaistīti ar ražošanu un ir administrējami saskaņā ar ES klasisko shēmu, katra dalībvalsts ir tiesīga pati izstrādāt vides aizsardzības prasības, kuras obligāti jāievēro lauksaimniekiem, kas pretendē uz TM saņemšanu. Latvijas ZM ir izstrādājusi konkrētus nosacījumus VPM saņemšanai pēc Latvijas iestāšanās ES. Šie nosacījumi attiecas uz prasību uzturēt zemi labā lauksaimniecības stāvoklī un kalpos par obligātiem kritērijiem atbalsta saņemšanai. Tie ir šādi: · zeme ir kopta un kultūraugi uz tās tiek audzēti, ievērojot audzēšanas agrotehniku, kā arī zemē nav sastopama invazīvā augu suga ‘Sosnovska latvānis’ un krūmi; · zemē tiek veikta savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu uzturēšana, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu; · apsētas un/vai apstādītas aramzemes auglības uzturēšanas nolūkos augi vai augu atliekas un rugāji tiek iestrādāti augsnē; · pļavas un ganības tiek izmantotas lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai. Tās tiek noganītas un, vēlākais, līdz attiecīgā gada 1. augustam vismaz vienu reizi nopļautas un zāle novākta. Nākamajā laidienā lasiet raksta turpinājumu, kas būs veltīts KLP reformas ietekmes novērtējumam un seku prognozēm.