CukurGrauds

Cukurfabrikas ES gaidās

Patiesībā būtu saimnieciskāk, ja cukurfabrikām jau būtu savs rīcības plāns, kā strādāt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Ciktāl ir iespējams paredzēt,- vismaz rīcības varianti. Jāatzīst, ka Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija (LCAA) izmanto šādu iespēju, piedāvājot savu nozaru nolīguma projektu.
A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs AgroPolam darīja zināmu viņa pārraudzītā uzņēmuma valdes un īpašnieku viedokli: kamēr nav zināma valsts politika cukura nozarē, nav iespējams piesaistīt investīcijas ražotnes modernizēšanai, kas ļautu strādāt atbilstoši ES prasībām. Līdz ar to cukurfabrika nevar slēgt līgumus ar audzētājiem par tādu cukurbiešu cenu, kādu par izejvielu maksā Eiropas tirgū. Visnotaļ loģisks ieskats. Tāpēc jelgavnieki domā, ka kopā ar a/s Liepājas cukurfabrika vadību turpmākās darbības perspektīvas jāapspriež ar zemkopības ministru. Turklāt nepieciešams analītisks ekonomistu izvērtējums, kādas izredzes Latvijā ir cukura nozarei un kā tai attīstīties.
A/s Liepājas cukurfabrika direktore Valija Zabe saka: "Esmu tādās pašās domās, ka mūsu nozares jautājums jāapsver valstiskā līmenī. Cukurfabrikas ir ļoti noslogotas, un bez modernas tehnoloģijas turpmāk strādāt būs ļoti grūti.
Taču esmu par to, lai būtisku lēmumu pieņemšanā tiktu ievēroti visu pušu viedokļi. Zinu, ka ES praksē tiek slēgti nozaru nolīgumi, lai būtu skaidras gan biešu audzētāju, gan pārstrādātāju intereses un lai starp tām nerastos pretrunas. Tas nav nekas peļams. Taču būtu nepareizi atstāt malā Cukurbiešu audzētāju apvienību, ko galvenokārt pārstāv Liepājas cukurfabrikas klienti. Svarīgi ir strādāt kopīgi."
Latvijas Cukurbiešu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš stāsta: "Esam runājuši par to, vai mūsu apvienībai nestāties asociācijā kā kolektīvam biedram, bet izlemts vēl nekas nav."
Ja nu cukurs izbirst, kamēr stīvējamies gar vienu maišeli? Iedomāsim pasaules, nu, vismaz Eiropas cukurrūpniecības mērogus - Latvija nieks vien ir.